Daniela Vētra. Foto — Reinis Hofmanis.
Rīgas Mākslas telpā vēl nedēļu skatāma multimediālās mākslinieces Danielas Vētras izstāde Neatkarības deklarācija. To apvij skandaloza gaisotne, un kritika māksliniecei pārmet sievietes seksualizāciju. «Vēlētos dzīvot vidē, kur sievietes tiktu uzklausītas bez pārmetumiem, šaubām un vainošanas,» saka Vētra. Par to arī viņas darbs
Emociju un sabiedrībā sasāpējušu jautājumu izvirdums, tā var raksturot Danielas Vētras izstādi. Māksliniece runā par dzemdībām, vardarbību, abortiem un sieviešu ķermeņa autonomiju. Izstādi pavadīja arī multimediālā izrāde, kurā tika atainota dzīvības turpināšana kā rūpnieciskai ražošanai līdzīgs process.
Šī nav pirmā Danielas performance. Viena no pirmajām bija skatāma jau 2016. gadā — Skābekļa Nepanesamais Smagums par nastu, ko cilvēkam uzliek citi cilvēki, izlejot pār viņu žulti, nicinājumu, sāpi. Savukārt darbā Man arī būtu bail māksliniece iztirzāja individuālo atbildību par procesiem, kas notiek apkārt. Protesta grautiņi Baltkrievijā, abortu aizliegums Polijā, daudzas citas problēmas bija palikušas nepamanītas kovida aizsegā. Savukārt darbā Pret traģisko sienu māksliniece pauda — neatkarīgi no tā, cik liels ir tavs gars vai cik spēcīgu sevi veido, sastopies ar cilvēku masu un kļūsti maziņš.
