Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju transformāciju skolotāja profesijas prestižs ir mainījies, taču tās nozīmība nav mazinājusies, drīzāk ir parādījusies iespēja pārtapt no zināšanu nesējiem par cilvēkiem, kas veicina domāšanas dziļumu un komunikācijas kvalitāti. Taču tam pedagogiem vajag laiku un iespēju eksperimentēt, kā arī reflektēt par inovācijām.
Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis Programma skolā.
Vārmes pamatskola ir viena no tām Latvijas lauku skolām, kur ikdienā saskaramies ar finansējuma nepietiekamību un pastāvīgu neziņu par darba slodzes sadali. Pēdējo gadu laikā mūsu skolēnu skaits ir pieaudzis no 70 līdz 90, kas apliecina vecāku uzticību skolai.
Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir pašlaik, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli Programma skolā, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.
Līdz jaunā mācību gada sākumam ir atlicis mazāk par nedēļu un sociālos medijus ir pārpludinājuši sludinājumi par dažādu mācību priekšmetu pedagogu vakancēm. Vietnē kurdarbs.lv ir aktuālas vairāk nekā 570 pedagogu vakances, bet visidarbi.lv pat vairāk nekā 700 vakances. Tiek meklēti gan matemātikas, gan fizikas vai ķīmijas, gan svešvalodu skolotāji un skolotāju palīgi. Lielais vakanču skaits nozīmē, ka arī daudziem skolēniem un ģimenēm visā Latvijā nav pārliecības, ka jauno mācību gadu varēs sākt bez bažām. Situācija īpaši uztrauc skolēnus, kuriem 2024./2025. mācību gadā gaidāmi eksāmeni.
Mācību gada vidū skolās trūkst vairāk nekā 200 skolotāju, visbiežāk latviešu valodas un matemātikas stundās. Ministrija sagatavojusi atkal jaunu skolu finansējuma modeli un cer, ka būtisks algu pielikums palīdzēs noturēt jaunos pedagogus, no kuriem daudzi raksta atlūgumus
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pagājušajā nedēļā aicināja Jaunās Vienotības politiķi Eviku Siliņu (attēlā) sastādīt Ministru kabinetu. Viņa sāka jaunās valdības veidošanas sarunas ar ZZS, Apvienoto sarakstu, Nacionālo apvienību un partiju Progresīvie. Pēc sarunām Siliņa secināja, ka piecu politisko spēku koalīcija nav iespējama. Otrdien Apvienotais saraksts sarunās ar Siliņu saņēmis piedāvājumu valdību veidot kopā ar ZZS un Progresīvajiem. Siliņa līdz septembra vidum sola izveidot valdību.
“Gaismas pils” cauri gadsimtiem ir katru Dziesmu un Deju svētku viens no emocionālākajiem brīžiem. Šis simbols ir bijis gana spilgts, lai kļūtu arī par Latvijas Nacionālās bibliotēkas nosaukumu, jo gan Jāzepa Vītola dziesma ar Ausekļa vārdiem, gan bibliotēka simbolizē tiekšanos pēc gaismas, zināšanu un izzināšanas ceļu. Aizsākums ir ģimenē un skolā, kur jaunajā cilvēkā tiek ielikta viena no galvenajām vērtībām mūsdienu pasaulē – vēlme uzzināt, izpētīt, saprast. Apvienojumā ar zināšanu bagāžu, ko skolēns saņem skolā, šī ieinteresētība vēlāk kļūst par izšķirošu cilvēka konkurētspējas faktoru. Tāpēc kvalitatīva izglītība ir Latvijas veiktspējas pamatnosacījums.
Pedagogi pirmdien protesta gājienā, kurā piedalījās vairāk nekā 8000 dalībnieku, prasīja cieņpilnu attieksmi un solījumu izpildi par atalgojumu. Pirmdien arī sākās trīs dienu streiks, kurā piedalījās vairāk nekā 19 000 skolotāju. Pedagogu protestam pievienojās vairāk nekā 1000 veselības nozares darbinieku. Medicīnas darbinieki streiku plāno rīkot septembrī, bet protesta akciju — 11. maijā. Pedagogu arodbiedrība solīja, ka šie protesti ir tikai sākums, LIZDA nepiekāpsies un prasīs solītā izpildi.
Pirmdien jāsākas izglītības darbinieku trīs dienu streikam. Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns ieskicē gan neredzamās problēmas, gan nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā
Nacionālā apvienība (NA) pirmdien nolēma virzīt Valsts prezidenta vēlēšanām līdzšinējo prezidentu Egilu Levitu. NA pirms lēmuma pieņemšanas tikās ar Levitu, kurš partijai izklāstījis savu nostāju. Pašlaik koalīcijā nav kopēja kandidāta Valsts prezidenta amatam. Apvienotais saraksts nominējis uzņēmēju Uldi Pīlēnu, bet Jaunā Vienotība paudusi atbalstu Levita atkārtotai ievēlēšanai. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj, ka koalīcija tomēr varētu vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
