Kad dara kādu darbu, piemēram, trenējas un ieliek tajā milzu resursus – fizisko spēku, naudu, laiku un garīgos pūliņus, bet rezultāti praktiski neaug par spīti resursu patēriņa būtiskam palielinājumam, ir skaidrs, ka šis darbs ir velts.
Gandrīz katra otrā ģimene Latvijā bērnam algo privātskolotāju. Vai tā ir jaunā norma?
Tuvojas pavasaris ar pamatskolas noslēguma eksāmeniem, radot satraukumu skolēnos, vecākos un skolotājos – kā šogad veiksies STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) priekšmetos?
Diskusijā starp Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV) un tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" pārstāvjiem par izglītības reformu, kas paredz tālmācības iespēju ierobežošanu pamatizglītībā, Delfi.lv portālā martā tika pavadīta ar viedokļu atšķirību par tālmācības izglītības lietderību obligātās pamatizglītības iegūšanas vecuma posmā.
Nākamajā dienā pēc Straumes panākumiem Oskaru pasniegšanas ceremonijā sociālos tīklus aplidoja intervija ar Ginta Zilbaloža skolotāju, Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas pasniedzēju Dzintaru Krūmiņu, kurš caur prieka asarām teica: «Es tūlīt atkal apraudāšos... Tā skolotājam ir lielākā laime — redzēt, ka tavs skolnieks dabū Oskaru!» Kad Straumes komandu sveicām pie Brīvības pieminekļa, Dzintars vairs neraudāja un sacīja stipru runu, kurā pateicās arī Latvijas sabiedrībai, jo nodokļu maksātāju nauda ir tā, kas ļauj pastāvēt valsts subsidētām mākslas un mūzikas skolām — mūsu talantu un ģēniju kalvēm.
Lai nodrošinātu skolēnu individuālo izaugsmi un kvalitatīvu izglītību, mūsdienu izglītības sistēmas transformācija arvien vairāk balstās datos. Pašlaik, kad izglītības iestādes pāriet uz vienotu mācību valodu un lieto proaktīvu vērtēšanas pieeju, ir svarīgi apzināties, ka gan pedagogu, gan skolēnu darbā dati var būt instruments. Dati ļauj izprast, kādā līmenī atrodas skolēns, kādas ir viņa stiprās puses un izaicinājumi, kā arī sniedz iespēju pielāgot mācību metodes. Tie ir arī būtisks rīks, kas palīdz pedagogiem novērtēt, vai viņu izvēlētās metodes ir efektīvas un nodrošina vēlamo rezultātu. Datos balstīta pieeja ne tikai palīdz stiprināt skolēnu akadēmiskos rezultātus, bet arī veicina ilgtermiņa mācīšanos un motivāciju, nodrošinot, ka iegūtās zināšanas ir stabils pamats nākotnei.
Mūsdienu darba vide bieži pieprasa augstu efektivitāti, ilgas darba stundas un pastāvīgu pieejamību, tas izraisa garīgu un fizisku nogurumu, un tas savukārt var novest pie izdegšanas. Ar profesionālo izdegšanu aizvien biežāk sastopas dažādu nozaru pārstāvji, arī visos izglītības posmos strādājošie pedagogi.
Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju transformāciju skolotāja profesijas prestižs ir mainījies, taču tās nozīmība nav mazinājusies, drīzāk ir parādījusies iespēja pārtapt no zināšanu nesējiem par cilvēkiem, kas veicina domāšanas dziļumu un komunikācijas kvalitāti. Taču tam pedagogiem vajag laiku un iespēju eksperimentēt, kā arī reflektēt par inovācijām.
Mediācija kā konflikta risināšanas metode Latvijā ir pieejama jau divdesmit gadus. Pirms desmit gadiem tika pieņemts arī Mediācijas likums. Lai gan šī pieeja piedāvā efektīvus risinājumus, to pazīst un izmanto vēl salīdzinoši neliela sabiedrības daļa. Mediācijas iespējas sniedzas tālu aiz tradicionālās konflikta risināšanas izpratnes un to var veiksmīgi pielietot dažādās jomās, tostarp izglītībā. Izglītības vide, kur ikdienā cieši sadarbojas skolotāji, vecāki un bērni, bieži vien ir sarežģīta un pilna emociju. Šeit mediācija var būt īpaši efektīva, risinot konfliktus starp pedagogiem un vecākiem, vairākiem vecākiem savā starpā vai pat starp pedagogiem. Tā piedāvā drošu un neitrālu vidi, kurā konfliktējošās puses var brīvi izteikt savas bažas un vajadzības.
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā programmēšanu māca «dārgais Jēkabs», kurš saņem trīstik lielu skolotāja algu. Vienu Jēkabam Krīgertam (30) maksā skola, bet pārējo summu — Draugiem Group. Viņi aicina arī citus uzņēmējus praktiski atbalstīt skolas
Nespēja nodrošināt elementāras skolas vajadzības, to vidū mācību līdzekļus — grāmatas, darba burtnīcas u. c., ir valsts bezatbildība. Diemžēl problēma ir ilgstoša, un grūti atcerēties laiku, kad būtu bijis citādi. Pedagogi stāv pie kopētāja, lai kopētu grāmatas, vienlaikus pārkāpjot autortiesības, bet līdzekļi tiek ieguldīti skolu ēku renovācijā, un daudzas no šīm skolām vēlāk tiek slēgtas. Nauda iztērēta, skolu ēkas stāv tukšas, bet skolēniem, kuri mācās, trūkst grāmatu.
Vārmes pamatskola ir viena no tām Latvijas lauku skolām, kur ikdienā saskaramies ar finansējuma nepietiekamību un pastāvīgu neziņu par darba slodzes sadali. Pēdējo gadu laikā mūsu skolēnu skaits ir pieaudzis no 70 līdz 90, kas apliecina vecāku uzticību skolai.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
