Džimija Kārtera vērtībās balstītas ārpolitikas mantojums

Nereti ir izskanējis viedoklis, ka ārpolitikai ir jābūt balstītai pragmatiskā reālpolitikā, neiekļaujot ideālismu vai vērtības savos apsvērumos. Daži apgalvo, ka vērtības kā cilvēktiesības un citas starptautisko tiesību normas ieņem otro vietu aiz aukstasinīgajiem spēka aprēķiniem. Šie eksperti secina, ka ārpolitikā “nav tāda lieta kā progresīva ārpolitika – vai konservatīva ārpolitika”, bet vienīgi nemainīgas valsts intereses, kur vajadzības gadījumā pat jāmet līkumu ap starptautiskajām normām.

Gatis Krūmiņš: Varam grūtos brīžos savākties un vairāk paciest

Par spīti grūtībām ar padomju laika statistiku, beidzot ir aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts no 1920.gada. Žurnālā Ir projekta zinātniskais vadītājs Gatis Krūmiņš atklāj pārsteidzošus secinājumus gan par Ulmaņa, gan padomju laikiem.

Ārskats nr.12: Samierinās ar sasilšanu? Krievijas terorisms. Drosme un gļēvums Katarā.

Kādēļ Putins izvēlējās sagraut Krieviju?

Ne mazāks pārsteigums, kā Krievijas iebrukums Ukrainā, izrādījās vienotā un zibenīgā ASV un Eiropas reakcija uz šo notikumu. Vienā acumirklī Krievija zaudēja vismaz pusi no saviem sūri un grūti krātajiem 630 miljardiem, kuri būtu mierīgi ļāvuši valstij finansēt savu eksistenci vismaz gada garumā, “mierīgi guļot uz krāsniņas”. 127 miljardi zelta stieņos gan arvien ir “uz vietas”, nav tikai skaidrs, kam tos pārdot. Zibenstempos Krieviju pamet gandrīz visas ārvalstu kompānijas. Rietumu autobūves koncerni ne tikai pārtrauc automašīnu pārdošanu Krievijai, bet arī vairs nepiegādās rezerves daļas. Tas pats attiecas uz lidmašīnām — izrādās, ka trīs ceturtdaļas flotes nemaz nepieder Krievijas uzņēmumiem, bet līzinga kompānijām. Nu šos putniņus pienāktos atdot īpašniekiem. Vietējā ražojuma lidmašīnu Krievijā nav, bet tās, kuras ir — neuzticamas, un arī tām galu galā nepieciešamas rietumos ražotās detaļas. Ja runājam par viedtālruņiem, tad “pēdējais modelis ir tas, kas tev kabatā”, jo jaunus iegādāties vairs nevarēs. Tāpat Krievijai būs jāmācās iztikt bez datoriem, elektronikas komponentēm, apģērbiem. Konteineru pārvadātāji atsakās veikt piegādes. Bet Krievija importē gana daudz pārtikas un dzērienu. Kāds varbūt domā - nekas, zeme mums liela, visu izaudzēsim paši! Bet apmēram 40% no nepieciešamā sēklu apjoma Krievija importē. Kartupeļu sēklas — pat 90%. Tātad ar kartupeļiem šogad Krievijā viegli nebūs.

Bābeles meita, tu postītāja!

"Pie Bābeles upēm – tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu." Šo 137. Psalma tekstu par izsūtījumu svešā zemē 1978. gadā popularizēja Vācijas/Karību ansamblis Boney M. Ansambļa viesošanās Padomju Savienībā tajā pašā gadā nodrošināja tā popularitāti arī Latvijā.

Ķīna ir PSRS 2.0, tikai ar lielākiem muskuļiem

Totalitāru lielvaru mūžs nav ilgs. Pirms 75 gadiem Eiropā tika iznīcināta totalitārā lielvara pašā tās sirdī, bet pirms 30 gadiem Latvija, Igaunija un Lietuva sāka lielākās un spēcīgākās totalitārās lielvaras iznīcināšanu, kas tobrīd pastāvēja. Pašlaik pasaulē ir palikusi tikai viena totalitārā lielvara – komunistiskā Ķīnas Tautas Republika, valsts, kura ir daudz spēcīgāka un savā vēsturē daudz nežēlīgākā nekā PSRS jebkad ir bijusi. Paradoksāli, bet Latvijas attieksme pret to pašlaik ir neitrāli pozitīva.