Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas veidotā uzskaites kartīte par Gunāra Astras sodāmību. 1983. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs.
1983. gadā VDK īstenoja pēdējo lielāko pretpadomju operāciju
Pēc krāšņajām valsts simtgades zalvēm šogad 15. decembrī būtu atzīmējams vēl viens notikums: 35 gadi kopš Latvijas pretestības kustības dalībnieka Gunāra Astras pēdējā vārda, kuru viņš teica Latvijas PSR Augstākajā tiesā un kura tek-stu jau dažas dienas vēlāk pārraidīja Rietumu radiostacijas. Šā pēdējā vārda nozīmi apliecina kaut vai tas, ka šodien, 30 gadus pēc Astras nāves un vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pēc PSRS sabrukuma, to joprojām atceras, citē un izceļ kā nozīmīgu. Pat rets literārs sacerējums var lepoties ar tādu publicitāti. Tādēļ ir vērts atcerēties, kas toreiz — 1983. gadā — notika.
Biogrāfija
1982. gada 10. novembrī nomira viens no ilggadīgākajiem PSRS vadītājiem Leonīds Brežņevs. PSKP CK ģenerālsekretārs nekad nebija izcēlies ar īpaši augstām intelektuālām spējām, taču mūža pēdējos gados pilnībā bija pārvērties par karikatūru — pat uz papīra priekšā uzrakstītas runas viņš nolasīja ar lielām grūtībām, tā kļūstot par simbolu visai tā laika vecīgajai PSRS augstākās varas elitei. Šī valdošās elites intelektuālā degradācija bija kļuvusi tik acīmredzama, ka veidojās paradoksāla situācija — kamēr PSRS avīzes, televīzija un citi masu informācijas līdzekļi turpināja atkārtot visiem sen apnikušos štampus par Brežņevu un pārējo Politbiroju kā «Ļeņina darba turpinātājiem», vienkāršie padomju cilvēki par to visu paklusām smējās un stāstīja anekdotes.
