Plakāts pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pauž nosodījumu Krievijas sāktajam karam pret Ukrainu. Muzejs atrodas tieši pretī Krievijas vēstniecības ēkai Rīgā. Foto: Sintija Zandersone, LETA
Ne mazāks pārsteigums, kā Krievijas iebrukums Ukrainā, izrādījās vienotā un zibenīgā ASV un Eiropas reakcija uz šo notikumu. Vienā acumirklī Krievija zaudēja vismaz pusi no saviem sūri un grūti krātajiem 630 miljardiem, kuri būtu mierīgi ļāvuši valstij finansēt savu eksistenci vismaz gada garumā, “mierīgi guļot uz krāsniņas”. 127 miljardi zelta stieņos gan arvien ir “uz vietas”, nav tikai skaidrs, kam tos pārdot. Zibenstempos Krieviju pamet gandrīz visas ārvalstu kompānijas. Rietumu autobūves koncerni ne tikai pārtrauc automašīnu pārdošanu Krievijai, bet arī vairs nepiegādās rezerves daļas. Tas pats attiecas uz lidmašīnām — izrādās, ka trīs ceturtdaļas flotes nemaz nepieder Krievijas uzņēmumiem, bet līzinga kompānijām. Nu šos putniņus pienāktos atdot īpašniekiem. Vietējā ražojuma lidmašīnu Krievijā nav, bet tās, kuras ir — neuzticamas, un arī tām galu galā nepieciešamas rietumos ražotās detaļas. Ja runājam par viedtālruņiem, tad “pēdējais modelis ir tas, kas tev kabatā”, jo jaunus iegādāties vairs nevarēs. Tāpat Krievijai būs jāmācās iztikt bez datoriem, elektronikas komponentēm, apģērbiem. Konteineru pārvadātāji atsakās veikt piegādes. Bet Krievija importē gana daudz pārtikas un dzērienu. Kāds varbūt domā - nekas, zeme mums liela, visu izaudzēsim paši! Bet apmēram 40% no nepieciešamā sēklu apjoma Krievija importē. Kartupeļu sēklas — pat 90%. Tātad ar kartupeļiem šogad Krievijā viegli nebūs.
