Foto: Edijs Pālens, LETA
"Pie Bābeles upēm – tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu." Šo 137. Psalma tekstu par izsūtījumu svešā zemē 1978. gadā popularizēja Vācijas/Karību ansamblis Boney M. Ansambļa viesošanās Padomju Savienībā tajā pašā gadā nodrošināja tā popularitāti arī Latvijā.
Pie Bābeles upēm ir rastafāriešu dziesma, un to pirmo reizi ierakstīja Jamaikas regeja ansamblis The Melodians 1970. gadā. Rastafāriešu ticībā jēdziens "Bābele" (jeb Babilona) attiecās uz valdības sistēmu, kura ir nomācoša vai netaisnīga. Cik piemēroti, ka to dziedāja tieši Padomju Savienībā, kura kā totalitāra valsts izmantoja cilvēku izsūtīšanu tālu no mājām kā normālu apspiešanas līdzekli!
Dziesma arī izmanto daļu no 19. Psalma, un uztur vispārēji žēlabainu toni. Bet Bībelē 137. Psalms beidzas daudz tumšāk: "Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi! Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm!"
