Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kaismīgas diskusijas, kur ņemt līdzekļus valsts drošības stiprināšanai un ekonomikas attīstībai un kā labāk īstenot vērienīgus pirkšanas un pārdošanas darījumus. Labā ziņa – nauda Latvijā ir!
Politiķu lēmums no šā gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi pašreizējo pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības. Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.
Līdz ar valdības ieceri samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksu apjomu no esošajiem 6% uz 5%, attiecīgi 1% novirzot pensiju 1. līmenī, no jauna aktuāls kļuvis jautājums par nākotnes pensionāru labklājību. Attīstoties un pilnveidojoties veselības aprūpes sistēmai Latvijā un citviet pasaulē, paredzams, ka cilvēka mūža ilgums tikai pieaugs. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kādus ienākumus mēs varēsim “baudīt”, dodoties pensijā. Vai, samazinoties pensiju iemaksām, iedzīvotājiem būtu vairāk uzmanības jāvērš personīgiem ieguldījumiem, lai starpību kompensētu?
Sievai nav kaifa par to, ka esmu inovators, godīgi atzīst programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Raivis Dejus. Tāpēc ģimenē atraduši kompromisu — hibrīdauto. Lai viens var pētīt uzlādes tīklu mudžekļus, priecāties par ietaupījumu un iespēju dzīvot zaļāk. Bet otrs vienmēr droši nokļūtu galā.
Pirms ķeros klāt saviem priekšlikumiem, zināšanu atsvaidzināšanai der atcerēties, ka pirmo valsts mēroga vecuma pensiju programmu izstrādāja Vācijas kanclers Otto fon Bismarks 1889. gadā. Uz apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma pastāv jau 135 gadus, bet joprojām to jācenšas pilnveidot. Nesen lsm.lv veiktajā pētījumā parādījās katastrofāli fakti par to, ka 70% Latvijas iedzīvotāju netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt cieņpilnu iztiku vecumdienās.
Strādājot pie nākamā valsts budžeta veidošanas, izskanējušas idejas, kā iespējams reformēt pensiju sistēmu, lai palielinātu esošo pensionāru ienākumus un samazinātu izmaksas darba devējiem. Vai īstermiņa problēmu risināšanā esam gatavi ziedot darbspējīgo iedzīvotāju cerības uz pārtikušām vecumdienām?
Jau pēc diviem gadiem spēkā stāsies Eiropas Savienības direktīva, kas darba devējiem uzdos vienādot sieviešu un vīriešu atalgojumu par līdzīgas vērtības darbu. Patlaban darba samaksas atšķirība starp dzimumiem Latvijā ir diezgan pamatīga – 16,5% saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķinu par pagājušo gadu. Arī izmaiņas šajos skaitļos noris gausi, situācija ir uzlabojusies par tikai 0,6%, salīdzinot ar 2022. gadu. Algu plaisa ir viens no iemesliem, kādēļ plaisa veidojas arī pensijās. Darba devējiem priekšā liels darbs, lai šo situāciju mainītu, un tā ir ikkatra darba devēja sociālā atbildība gan pret saviem darbiniekiem, gan sabiedrību kopumā.
Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem – vairāk nekā 1,3 miljoniem cilvēku – šovasar sākas jauna ēra pensiju uzkrājuma veidošanā un pārskatāmībā. 1. jūlijā spēkā stājās izmaiņas, kuru virzību pirms vairāk nekā 10 gadiem aizsāka mani kolēģi SEB un pie kurām pēc tam strādājām kopā ar dažādu finanšu nozares un valsts institūciju pārstāvjiem. Tās paredz, ka no jūlija pensiju pārvaldnieki beidzot varēs konsultēt savus klientus par to, vai cilvēki ir izvēlējušies savam vecumam atbilstošu ieguldījuma plānu.[1]
No 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodos pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem un bankām informāciju par dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. Līdz šim informācija par to, kāda pārvaldnieka pakalpojumu izmanto iedzīvotāji, bija pieejama tikai valstij un katram iedzīvotājam individuāli.
Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājumu līmenis pirmo reizi ir pārsniedzis septiņu miljardu eiro atzīmi (dalībnieku skaits ir aptuveni 1,3 miljoni cilvēku), kas noticis arī dēļ pozitīvas dinamikas finanšu tirgos. Ieguldītā pensiju nauda ir spējusi pensijas krājējiem nopelnīt jaunu naudu, jo 2023. gads investoriem bijis labvēlīgs. Īpaši tas attiecas uz akciju tirgu – globālā akciju tirgus indeksa MSCI All Country World vērtība kāpusi vairāk nekā par 10%. Vērtējot finanšu tirgu izaugsmes iespējas šogad, jāpiemin vismaz četri nozīmīgi ietekmes faktori: prezidenta vēlēšanas ASV un priekšvēlēšanu kampaņa; gaidāmā procentu likmju samazināšana Eiropā un ASV; kara gaita Ukrainā; globālā pieprasījuma dinamika. Jāpatur prātā, ka katru gadu saskaramies arī ar vairākiem neprognozējamiem notikumiem, kas būtiski ietekmē ekonomiku un finanšu tirgus.
Divi no pieciem Latvijas senioriem un pat divas trešdaļas no vientuļajiem senioriem dzīvo nabadzības riska zonā – ar šādu ziņu Centrālā statistikas pārvalde noslēdza 2023. gadu. Tas ir pielīdzināms Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Limbažiem, kopā skaitot. Tā ir pārāk augsta cilvēcības un ekonomiskā cena Latvijai.
Galvenās nodokļu likmes 2024.gadā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
