Latvijas tirgū katru gadu tiek novietoti 30 000 tonnu elektroiekārtu. Atpakaļ jāsavāc 65%, kas ir visai daudz. Latvija šo uzdevumu izpilda, tomēr tas notiek ar zināmu piepūli.
Vēl nesen dzīvojām laikā, kad attīstītā pasaule un tās vadošie uzņēmumi bija vienoti apņēmībā mazināt cilvēces radīto ietekmi uz vidi. Šodien mūsu kopējā apņēmība vairs nav tik stingra un liek jautāt, kādēļ esam sākuši ļodzīties un vai varam to atļauties. Skaidri zinām, ka uzņēmumiem, lai tie pastāvētu, ir jāspēj pelnīt – bet vai tie var būt daļa no klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu risinājuma?
Vācijas ekonomika, kas ir trešais svarīgākais partneris Latvijas eksportam, turpina piedzīvot lejupslīdi, kas sāk negatīvi ietekmēt arī Latvijas eksporta apjomus. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas preču eksports uz Vāciju bija 609,6 miljoni eiro, kas ir par 6,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Galvenās eksporta preces uz Vāciju ir lauksaimniecības un pārtikas produkti, kas veido 20,5% no kopējā eksporta, kā arī koks un koka izstrādājumi, mehānismi, mehāniskas ierīces un elektroiekārtas.
Inflācija eirozonā beidzot tuvojas 2%, ECB ir sākusi samazināt procentu likmes un izaugsmes prognozes Eiropā nedaudz uzlabojas, tomēr situācija Latvijas ekonomikā neuzlabojas tik ātri, kā cerēts. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada otrajā ceturksnī Latvijā IKP pieauga par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni IKP saruka par 0,9%.
Lai gan daļa sabiedrības joprojām ir postpadomju mantojuma ietekmē, gaidot, kad mūsu vietā par apkārtējo vidi parūpēsies kāds cits, piemēram, pašvaldība vai valsts, aizvien vairāk ir cilvēku, kuri apzinās, ka lietas jāņem savās rokās. Var redzēt, ka jaunajai paaudzei ir atšķirīga domāšana un spēcīga apziņa, ka mums pašiem ir jādomā, kas notiek apkārt. Kad mūsu bērni izaugs, atkritumu šķirošana būs norma, un nebūs iedomājams vecās riepas izmest mežā. Tāpat būs pavisam normāli un dabiski iesaistīties dažādās vides sakopšanas un labiekārtošanas talkās un akcijās.
Šā gada jūnijā Eiropas Savienībā (ES) sāks piemērot patērētāju Pārstāvības prasību direktīvu, kas nozīmē vienkāršāku un pieejamāku patērētāju tiesību īstenošanu, tai skaitā kolektīvi iniciētas tiesvedības patērētāju tiesību pārkāpumu gadījumos. Paredzams, ka tas palīdzēs līdzsvarot uzņēmēju un patērētāju intereses, kā arī vairos uzņēmēju atbildību. Apzinoties riskus, kas izriet no kolektīvo prasību celšanas, uzņēmējiem būs daudz rūpīgāk jāvērtē sava komercdarbība. Ja patērētāju tiesību pārkāpums līdz šim faktiski nozīmēja to, ka nāksies “tikt galā” ar dažiem aktīvistiem, tagad risks ir daudz augstāks, – neapmierināto patērētāju kustība ar šo direktīvu faktiski tiek institucionalizēta visas ES mērogā. Latvijas likumu (Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Civilprocesa likums) grozījumi, kas nepieciešami direktīvas ieviešanai, pašlaik atrodas izskatīšanā Saeimā, tādēļ vairākas likumprojekta nianses vēl var mainīties.
Dzīvojam neparedzamā laikā, un to ietekmējušas dažādas krīzes ar sarežģītām, mainīgām tirgus un ekonomikas prognozēm šim gadam. Pamatojoties uz starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma Nielsen datiem, pieaugošo izmaksu dēļ pērn divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju bija spiesti mainīt savus ikdienas iepirkšanās paradumus, lai ietaupītu. Tikai 18% iedzīvotāju tēriņu paradumus nav mainījuši. Tas rada jautājumu - kur virzās patērētāju paradumi un ko šogad sagaidīt no zīmoliem?
Jau piekto gadu pēc kārtas Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar pētījumu centru SKDS noteic biznesa indeksu – indikatoru, kas raksturo uzņēmēju viedokli par uzņēmējdarbības vides stāvokli Latvijā. No pētījuma Turības biznesa indeksa 2023, kurā piedalījās 750 dažāda lieluma un nozaru uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas, varam secināt, ka uzņēmējdarbības “temperatūra”, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijā ir uzlabojusies un kļuvusi nedaudz “siltāka”. Tas, protams, iepriecina, bet vai Latvija tik “mērenu” temperatūras kāpumu var atļauties?
Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība jūnija monetārās politikas sapulcē nolēma nemainīt eiro procentu likmes un nolēma aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, sākot ar 1. jūliju, pārtraukt neto aktīvu iegādes (vairs neiepludinās tirgū papildu naudu). Tāpat ECB paziņoja par savu nolūku 21. jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, kā arī jau apsolīja paaugstināt likmes arī 8. septembra sanāksmē. Septembra paaugstinājuma lielumu gan noteiks vidējā termiņa inflācijas perspektīva.
E-komercijas apjomi un intensitāte pēdējo gadu laikā ir daudzkāršojusies ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Protams, lielu lomu šajā straujajā izaugsmē spēlēja Covid-19 pandēmija, tomēr dati liecina, ka tas ir bijis tikai katalizators, paātrinot izaugsmes tempus un liekot ātrāk nonākt tur, kur ātrāk vai vēlāk nozare tāpat būtu nonākusi.
E-komercijas uzplaukums uz Covid-19 pandēmijas fona ir kļuvis par fenomenu, kas pārspēja visoptimistiskākās biznesa prognozes. Nozares izrāviens ir noticis ne tikai, pateicoties pircēju paradumu maiņai, bet arī pasaules līmeņa risinājumam - Marketplace, kas ir ļāvis neapstāties daudzu komersantu biznesam, pārceļot savu tirdzniecību uz e-vidi. Vēl vairāk – viņu izaugsmes stratēģijā ir pavērušās iespējas uzreiz ieiet vairākos tirgos. Pašlaik Baltijas tirgotāji ir dažu soļu attālumā no tirdzniecības Somijas tirgū, kur 79% interneta lietotāju iepērkas tiešsaistē, līdz ar to jautājums ir, cik lielā mērā Baltijas uzņēmēji ir gatavi apmierināt prasīgo somu patērētāju?
32,5% – tik būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu līdz 2030. gadam noteikusi Eiropas Savienība (ES), uzsverot, ka tieši energoefektivitātes paaugstināšana ir ceļš ne vien uz ilgtspējīgu un drošu energoapgādi un emisiju samazināšanu, bet arī uz ES konkurētspējas paaugstināšanu. Kā Latvijai veicas ar energoefektivitātes mērķu sasniegšanu? Te varam vilkt ciešas paralēlas ar Covid pandēmiju – mērķis mums ir, bet nevedas ar tā sasniegšanu. Ko darīt, lai veicinātu enerģijas taupīšanu?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
