Vai uzņēmums var būt patiesi atbildīgs pret vidi un pelnīt naudu?

  • Gatis Zēmanis
  • 10.10.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Vēl nesen dzīvojām laikā, kad attīstītā pasaule un tās vadošie uzņēmumi bija vienoti apņēmībā mazināt cilvēces radīto ietekmi uz vidi. Šodien mūsu kopējā apņēmība vairs nav tik stingra un liek jautāt, kādēļ esam sākuši ļodzīties un vai varam to atļauties. Skaidri zinām, ka uzņēmumiem, lai tie pastāvētu, ir jāspēj pelnīt – bet vai tie var būt daļa no klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu risinājuma?

Pasaule pieprasa ilgtspēju, uzņēmumiem ir jākļūst labākiem

Klimatam mainoties, arvien labāk saprotam, ka vairs nevaram pieļaut tādu attieksmi pret vidi, pie kādas bijām raduši iepriekšējās desmitgadēs. Ilgtspējas principi ienāk ikdienā, un tie jau vārdiski izskaidro būtību – saglabāt spēju kaut ko darīt. Attiecinot uz uzņēmējdarbību, tas nozīmē saglabāt spēju strādāt gan tagad, gan nākotnē. Ilgtspējīgs uzņēmums ir godīgs un caurspīdīgs, tam rūp ne vien vide, bet arī vietējā kopiena, darbinieku labklājība, piegādes ķēdē iesaistīto personu labjūta, tas spēj pielāgoties un veidot inovācijas.

Sabiedrības pieprasījums pēc ilgtspējīgas uzņēmumu prakses arvien pieaug arī Latvijā. To apliecina pērn veiktais pētījums “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas” – 78% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai uzņēmumi pievērstu uzmanību ne tikai peļņai, bet arī sabiedrībai būtiskiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem. Arvien vairāk kļūst to, kas savus līdzekļus izvēlas tērēt uzņēmumos, kas šiem jautājumiem pievērš uzmanību. Jaunākā paaudze bieži pat izvēlas darbavietas, kas var par sevi pateikt - mēs rūpējamies par vidi un jūsu nākotni. Tātad ilgtspējas jautājumiem veltītā uzmanība ir cieši saistīta arī ar biznesa pamatdatiem un uzņēmuma vērtību.

B Corp – ilgtspējas zelta standarts

Mēraukla, kas Latvijā ir mazāk pazīstama, bet pēc kuras būtu jātiecas ikvienam uzņēmumam, ir B Corp (Benefit Corporation) ilgtspējas sertifikāts jeb zelta standarts ESG (Environmental, Social, and Governance) risku pārvaldībā. B Corp apzīmējums apliecina, ka uzņēmums atbilst augstiem pārbaudītiem darbības, atbildības un pārredzamības standartiem attiecībā uz tādiem faktoriem kā darbinieku nodrošinājumu, piegādes ķēdes praksēm un izejmateriālu izvēli. Respektīvi - jābūt vērstai uz visu iesaistīto pušu interesi.

Lai iegūtu šādu sertifikātu, uzņēmumam ir jāparāda augsti sociālās un vides ietekmes standarti, kā arī apņemšanās līdzsvarot finansiālos mērķus ar sociālajiem un vides mērķiem, un tas ir jādara ar pastāvīgu izaugsmi, lai uzņēmums spētu sertifikāciju atjaunot ik pa pāris gadiem, uzrādot labākus rezultātus. Tieši līdzsvars starp peļņu un atbildību pret cilvēkiem un vidi apkārt raksturo to, kas ir sekmīgs 21. gadsimta uzņēmums.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Atšķirībā no citiem sertifikātiem, kas plašāk zināmi tieši kafijas tirdzniecībā, B Corp sertifikātu nevar iegūt vienkārši samaksājot biedra naudu – tam pamatā ir darbība un tieša uzņēmuma atbildība, kamēr virknes citu sertifikātu gadījumā atbildību par nosacījumu izpildi uzņemas tieši sertificētājs.

Ko tas prasa no uzņēmuma?

Protams, daudz vieglāk ir slēpt galvu smiltīs un turpināt strādāt, kā ierasts. Kļūt ilgtspējīgākiem, mainīt domāšanu un ierastās uzņēmuma prakses nav viegls ceļš. Tā ir apzināta rīcība, kas prasa motivāciju, kultūras maiņu, stratēģiju izstrādi, pienācīgu plānošanu un būtiskākais - īstenošanu.

Ilgtspējīgas politikas ieviešana nozīmē daudz darba ar niansēm - uzmanību nepieciešams pievērst visam ražošanas un organizācijas darbības ciklam. Piemēram, būtisks solis ir godīgi izvērtēt ražošanas procesā radītos atkritumus un rast risinājumu, kā tos samazināt vai izmantot atkārtoti. Lielākais izaicinājums ražotājiem ir atrast izejvielu piegādātājus, kas spēj un ir gatavi uzrādīt augstus ESG standartus un tos uzlabot.

KALVE ilgtspēja ir viena no svarīgākajām vērtībām, kas caurstrāvo mūsu darbību. Katrs bizness ir atšķirīgs, un var pastāvēt simtiem detaļu, par kurām nemaz neesat aizdomājušies, tomēr galvenais ir apziņa – šīs visas izmaiņas ir uz labu ne tikai pašam uzņēmumam, bet arī vietējai kopienai un planētai, kurā dzīvojam.

Kafijas iegādes piemērs - ilgtspēja kā prioritāte

Mūsu darbā tiecamies atbalstīt partnerus, kuri rūpējas par vidi un strādā pie ilgtspējīgas kafijas audzēšanas prakses, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas. Sadarbojoties tiešās tirdzniecības manierē vai ar uzticamiem eksportētājiem, nodrošinām pilnīgu piegādes ķēdes izsekojamību un informācijas atklātību, kas veicina taisnīgu tirdzniecību un uzticību starp visām iesaistītajām pusēm.

Kā piemēru varam pieminēt mūsu galveno sadarbības partneri, kafijas audzētāju kooperatīvu Sancoffee, kas arī ir B Corp sertificēts kafijas kooperatīvs, kas strādā ne vien savās fermās, bet arī veicina tādus projektus kā Beyond Borders, kas nodrošina kooperatīva piegādes struktūru arī pavisam maziem kafijas audzētājiem, kas citādi nespētu pašu spēkiem savu kafiju eksportēt rietumu tirgiem un būtu spiesti to pārdot vietējiem brokeriem par zemu cenu.

Redzam, ka šādas sadarbības ieguvējs ir ikviena iesaistītā puse – sākot ar audzētāju, kas tiks pienācīgi pārstāvēts un saņems savām interesēm atbilstošu samaksu par izaudzēto kafiju, beidzot ar kafijas baudītāju, kas dzers ne tikai augstvērtīgu, bet arī apzināti ilgtspējīgu kafiju.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbība ir iespējama, taču tā prasa apzinātu pieeju, caurspīdīgumu, inovācijas un apņemšanos. Jebkura saimnieciskā darbība patērē resursus, un tieši uzņēmēji ir tie, kas veido nozīmīgāko resursu patēriņu. Sabiedrībai nepieciešams, ka mēs šo negatīvo nospiedumu samazinām. Videi draudzīgs uzņēmums ir pievilcīgs klientiem un jauniem darbiniekiem, ar labāku reputāciju, pašlaik vēl izceļas konkurentu vidū, spēj samazināt izmaksas un riskus un veicināt ilgtermiņa izaugsmi. Pats galvenais – ilgtspējīgs uzņēmums ir godīgs pret sevi un citiem.

 

Autors ir SIA Kalve Coffee valdes priekšsēdētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā