Pašlaik liekam stingrus pamatus Latvijas nacionālajai aizsardzības industrijai. To nosaka trauksmainā ģeopolitiskā situācija. Ir skaidrs, ka Krievija rada apdraudējumu Latvijai un iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kā turpinās karadarbība Ukrainā
Ikvienam cilvēkam ir jābūt brīvai iespējai vērtēt valsts un pašvaldību budžetu izlietojumu, tai skaitā amatpersonu atalgojumu. Informācijas atklātība ir cilvēktiesības, kas izriet no Satversmes 100. pantā nostiprinātās vārda brīvības. Lai izteiktu viedokli, sabiedrībai ir jābūt pieejamai saprotamai un aktuālai informācijai uz kuru pamata to veidot. Tādējādi atklātība ir valsts pārvaldes pienākums. Tomēr sabiedrībai pieejamā informācija par valsts pārvaldes amatpersonu un darbinieku atalgojumu pašreiz nav pietiekama, tā ierobežo atlīdzības caurskatāmību, tāpēc tā neatbilst labas pārvaldības principam. Taču ir labas ziņas!
Latvijas IKP šogad 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 3. ceturksni ir samazinājies par 1,6%, aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde.
Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa pilnvaru termiņš beigsies janvārī, un Valsts prezidents ir izvirzījis NBS komandiera amatam pašreizējo Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu. Vairākums Saeimas frakciju atbalsta kandidātu, balsojums Saeimā par viņa iecelšanu plānots 19. decembrī.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 5
Par to, ka 7.septembra rītā Rēzeknes novada Gaigalavas ciema teritorijā nokrita Krievijas lidrobots, kas nesa sprāgstvielas, gan novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, gan Gaigalavas iedzīvotāji, tāpat kā visa valsts uzzināja no medijiem svētdienas pēcpusdienā. Žurnāls Ir sarunājās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Leonīdu Kalniņu, kādas kļūdas tika pieļautas Krievijas drona noteikšanā, tālākā rīcībā un komunikācijā ar sabiedrību.
Kādas kļūdas NBS komandieris Leonīds Kalniņš atzīst pēc skandāla ar Latvijā nokritušo Krievijas kaujas dronu
Putins pārbauda NATO spējas aizstāvēt austrumu flangu
Valdība 23. jūlijā apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu līdz 2036. gadam. Tas izstrādāts, balstoties uz prognozēm, ka nākamo piecu gadu laikā Krievija turpinās intensīvi attīstīt militārās rūpniecības kapacitāti un atjaunos militāro klātbūtni Latvijas pierobežā. Tāpēc plānā skaidri iezīmēti uzdevumi, kas jāpaveic jau tagad — tuvāko četru gadu laikā. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš kā prioritātes šim periodam nosauc pretgaisa aizsardzības, mehanizētās brigādes, raķešu artilērijas un pretkuģu spēju attīstīšanu.
Kā turpmākajos četros gados bruņotie spēki izmantos 6,5 miljardus eiro, lai Latvija būtu gatava, kad Krievija atjaunos militārās spējas mūsu pierobežā
«Man vairs nav bail,» saka Gusts Pētersons, kurš pieteicās dienestā, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gribēja iemācīties aizstāvēt sevi un valsti. Dienesta 11 mēnešos jaunieši apgūst visas svarīgās armijas prasmes – lietot ieroci, orientēties apvidū, dzīvot mežā, sniegt pirmo palīdzību. Pirmajā iesaukumā uzņēma 250 brīvprātīgos. Skaitu palielinās, līdz 2028. gadā iesauks 4000.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
