Rakstu sērija par prasmīgiem ārstiem, kuri ir palīdzējuši pacientiem ar retām vai vēl nebijušām diagnozēm
Zāļu lieltirgotāji ir starp Latvijā pelnošākajiem uzņēmumiem, bet komunikācijā ar politiķiem un sabiedrību izliekas par “trūcīgajiem”, kuri tūlīt cietīšot zaudējumus zāļu cenu reformas dēļ. Tādēļ aktuāls ir jautājums – kāda mēroga negausību šie uzņēmumi uzskata par rentabilitātes robežu?
Svētku skrējiena trauksmainību atsver prieks, ka bērnam dāvanu ceļš pie saņēmējiem šķiet mītisks. Smejam par naivumu, bet dzīve sabiedrībā ļauj arī pieaugušajam neaizdomāties par būtiskiem procesiem, pat tiem, kas skar mūsu un tuvinieku veselību. Kad tumšajā gada laikā arvien biežāk iegriezies aptiekā vai ārstniecības iestādē, lai saņemtu sev vai bērniem izrakstītus medikamentus, visticamāk, ilgi neprāto, vai zāles ir drošas un autentiskas. Uzticies, ka esi soli tuvāk spēku atgūšanai.
Lai gan zobārstu apmeklēju regulāri, pavisam nesen mani piemeklēja kas tāds, ko nenovēlu pat ienaidniekam – nolūza gabals priekšzoba. Mans zobārsts uzreiz nebija pieejams, bet, sarunājoties ar veselības aprūpes maģistrantūras studentiem, kuriem pieņēmu eksāmenu tieši tajā nelaimīgajā dienā, sameklēju citu ārstu, un problēma drīz vien tika atrisināta. Tomēr bija vēl viena vieta, kurp devos ar izroboto smaidu – uz skolu, uz karjeras dienas lekciju, kur no karjeras konsultantes izdzirdēju – “skolotāji tā mēnešiem staigā”. Skolotāji, valsts pārvaldes darbinieki, kam alga vispārīgi “nāk” no valsts budžeta. Neticu, ka kāds labprātīgi staigātu ar bojātu priekšzobu, turklāt profesijā, kurā būšana priekšplānā ir ikdiena.
Saslimstība ar cukura diabētu Latvijā turpina pieaugt, un patlaban šīs slimības pacientu skaits mūsu valstī jau pārsniedz 100 tūkstošus. Šiem cilvēkiem ikdienā jāsadzīvo ar diabētu un bieži vien arī citām šīs slimības radītajām veselības problēmām. Katr
Pavasara sākumā plaši izskanēja fakts, ka reto slimību pacientiem šā gada budžetā finansējums jauniem medikamentiem netiek piešķirts. Lai gan ir cerības uz nelielu finansējuma pieaugumu nākamajā gadā, liela daļa reto slimību pacientu joprojām paliks bez medikamentiem. Gan tāpēc, ka arī šoreiz Veselības ministrijai netiks piešķirts viss pieprasītais finansējums, gan tāpēc, ka lielai daļai diagnožu zāles vēl nemaz nav atklātas un apstiprinātas. Ieskicēšu, kāda ir situācija Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī apskatīšu iespējamos risinājumus.
Mēs dzīvojam laikā, kad nevaram vairs izlikties, ka dažādi apdraudējumi un potenciālās krīzes uz mums neattiecas un neskar. Esam aizvadījuši Covid pandēmijas krīzi, tagad netālu no mums norisinās karš, turklāt dzīvojam blakus kaimiņiem, kas ir kā neprognozējama bumba ar laika degli. Varam būt pateicīgi, ka mūsu valsts ir brīva un esam drošībā, varam draugu un ģimenes lokā svinēt svētkus, pulcēties, doties ikdienas darba gaitās un saņemt vajadzīgos pakalpojumus. Tomēr šķietami ierastā, ērtā dzīve nav nemaz tik pašsaprotama un var mainīties neticami strauji. Mums ir jābūt gataviem visdažādākajiem scenārijiem un apstākļiem.
Karīna Vecums-Veco jau divdesmit gadu vecumā izveidoja pirmo diennakts zobārstniecību Jelgavā. Šobrīd viņai pieder loģistikas kompānija, kas specializējusies zāļu pārvadāšanā, un viņa smejas, ka ir viens no nedaudzajiem cilvēkiem, kas ved narkotikas uz Kolumbiju, nevis ārā no tās
Vēlme par iespējami zemu cenu nomedīt kvalitatīvas lietas kļuvusi par daudzu cilvēku aizraušanos. Kā un kur iepirkties gudrāk?
Joprojām daļā sabiedrības valda utopisks pieņēmums, ka pastāv iespēja visus veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem apmaksāt valstij. Uzdrīkstēties cerēt uz ko tādu Latvijā ir muļķīgi, jo pie mūsu nodokļu ieņēmumiem un izdevumu struktūras, ilgstoši neapmierinātajām neskaitāmajām vajadzībām, kuras vēl tagad pastiprina ārējie faktori, ir neiespējami. Pasaules Banka jau izsenis ir skaidrojusi, ka liels neoficiālais sektors (ēnu ekonomika) nomāc valdības spēju nodrošināt pienācīgus izglītības un veselības pakalpojumus, kā arī funkcionējošu infrastruktūru.
Lai dotu iespēju Gabrielam Mutoram dzīvot, nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. 19 gadus vecā puiša stāsts izgaismo problēmas vēža pacientu ārstēšanā un liek veselības ministram ķerties pie steidzamiem risinājumiem
Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu. Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot - lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
