Iespēja uzlabot ārstēšanu un dzīvi iekaisīgu zarnu slimību pacientiem

  • Ieva Šķerstena
  • 19.05.2025.
Ieva Šķerstena. Publicitātes foto

Ieva Šķerstena. Publicitātes foto

19.maijā pasaulē atzīmē Iekaisīgu zarnu slimību dienu. Tā ir diena, kad ne tikai aktualizēt iekaisīgu zarnu slimību problemātiku, bet arī novērtēt paveikto un aicināt sabiedrību, veselības aprūpes administrētājus un politikas veidotājus uzlabot vispārējo situāciju tā, ka tas ir arī finansiāli izdevīgi.

Latvijā ar iekaisīgām zarnu slimībām (IZS) slimo aptuveni 3000 cilvēku, tās rada nopietnas fiziskas un psiholoģiskas problēmas lielākajai daļai pacientu. Bieža caureja un nemitīga domāšana, kur ir tuvākās labierīcības, rada nopietnu stresu, turklāt tam visam vēl var nākt klāt anēmija un onkoloģisko slimību riski. IZS ir autoimūnas slimības, kuras skar ne tikai gremošanas orgānus, bet arī locītavas, saistaudus un ādu.

Visbiežāk izplatītās slimības ir čūlainais kolīts un Krona slimība. Biežāk IZS tiek diagnosticētas vecumā no 15 līdz 25 gadiem, bet pēdējā laikā novērots, ka var saslimt arī mazi bērni un cilvēki mūža nogalē. 

Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienu jeb Pasaules IZS dienu (World IBD day) iedibināja Eiropas Krona un čūlainā kolīta asociāciju federācija (EFCCA), un tā aizsākās ASV 2010.gadā, tagad jau aptverot desmitiem valstu visos kontinentos. Saistībā ar pacientu vecumu pirms trim gadiem Pasaules IZS dienas devīze bija “IZS nav vecuma” ar mērķi pievērst uzmanību vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tomēr ļoti bieži čūlaino kolītu un Krona slimību konstatē jau jaunībā, un, kā visas IZS slimības, arī šīs ir hroniskas slimības, kuras pilnībā izārstēt nevar, cilvēks ar tām sirgst visu mūžu.

Tāpēc Pasaules IZS dienā vēlos pateikties veselības aprūpes administrētājiem un politikas veidotājiem, ka no šā gada Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā darbu sāka multidisciplināra komanda iekaisīgu zarnu slimības pacientu aprūpei. Tajā pakalpojumus multidisciplināras sadarbības ietvaros nodrošina māsa, uztura speciālists, gastroenterologs, psihiatrs un citi speciālisti. Līdz ar šīs struktūrvienības izveidi IZS pacienti tiek nošķirti no kopējās pacientu plūsmas, uzlabojot gastroenterologa pieejamību un samazinot gaidīšanas rindu šā ārsta speciālista konsultācijas saņemšanai. Struktūrvienības izveide palīdzēs uzlabot slimību diagnostiku, ārstēšanu un ilgtermiņa vadību, kā arī nodrošināt pacientiem pieejamu, centralizētu vietu savlaicīgām konsultācijām un izmeklējumiem, nepieciešamības gadījumā terapijas pielāgošanai.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Aktualitāte, kurai vēlos pievērst uzmanību pacientu vārdā, ir vajadzība no valsts budžeta apmaksāt kalprotektīna analīzi IZS pacientiem, kuriem tā ir nepieciešama, lai varētu monitorēt slimības gaitu. 

Kalprotektīns ir iekaisuma biomarķieris, kas atvieglo IZS diagnostiku un veicina efektīvu terapijas uzraudzību[1]. Šī analīze ir neinvazīva, vienkārša metode, kas ir viegli pieejama un svarīga lēmuma pieņemšanā čūlainā kolīta un Krona slimības gadījumos, lai novērtētu terapijas efektivitāti un atklātu zarnu iekaisumu[2].

Kalprotektīns ir biomarķieris IZS diagnostikā, terapijas uzraudzībā un ārstēšanā, jo tas tieši norāda uz zarnu iekaisumu un slimības aktivitāti. Paaugstināts kalprotektīna līmenis ir izšķirošs, lai diferencētu IZS no neiekaisuma stāvokļiem, piemēram, kairinātu zarnu sindroma, un tā diagnostikas precizitāte var sasniegt pat 95,3% čūlainā kolīta pacientiem. Agrīnai diagnostikai ir izšķiroša nozīme efektīvai IZS pārvaldībai. Kavēšanās ar analīzes veikšanu var izraisīt smagāku slimības progresēšanu. Sabiedrības informētības palielināšana un specializētās aprūpes pieejamības uzlabošana var palīdzēt samazināt novēlotu IZS diagnostiku[3].

Fekālā kalprotektīna noteikšana ir ātra, vienkārša un pieejama metode, ko var veikt visās laboratorijās Latvijā. Šī analīze var tikt izmantota, lai diagnosticētu[4] IZS, novērtētu terapijas efektivitāti un savlaicīgi prognozētu slimības paasinājumus[5]. ECCO-ESGAR (ECCO - The European Crohn’s and Colitis Organisation, ESGAR - The European Society of Gastrointestinal and Abdominal Radiology) vadlīnijas nosaka, ka fekālā kalprotektīna analīzes jāveic ik pēc trim līdz sešiem mēnešiem, atkarībā no remisijas stāvokļa un uzsāktās terapijas.[6],[7] Patlaban kalprotektīna analīze IZS pacientiem un ikvienam, kam ārsts to nozīmē, ir maksas pakalpojums (sākot no 25 eiro). Tas rada situāciju, kurā IZS slimības un terapijas efektivitātes monitoringa regularitāte ir atkarīga no katra pacienta personīgo finanšu iespējām.

Regulāri veikta kalprotektīna analīze dod iespēju monitorēt terapijas noteiktos mērķus, tajā skaitā gļotādas sadzīšanu, kas ir EECO vadlīnijās noteikta prioritāte un ir svarīgs ilgtermiņa mērķis IZS pacientu dzīves kvalitātes nodrošināšanai.[8] Kalprotektīns ir efektīvs, viegli pieejams neinvazīvs biomarķieris, kas samazina nepieciešamību pēc biežām invazīvām procedūrām un būtiski uzlabo pacientu aprūpi.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Citās Eiropas valstīs ir gūta pieredze, kas nepārprotami apstiprina šīs analīzes lietderību. Polijā pētījumi skaidri norāda, ka fekālā kalprotektīna testēšana primārajā veselības aprūpē ir izmaksu efektīva IZS diagnostikai.[9] Lielbritānijā Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE) ir apliecinājis, ka, lai gan sākotnējās izmaksas var būt augstākas, fekālā kalprotektīna testēšana ilgtermiņā samazina izmaksas, samazinot nepieciešamību pēc dārgākām procedūrām, piemēram, kolonoskopijām.[10],[11] Igaunijā fekālā kalprotektīna analīze ir 100% valsts apmaksāta bez ierobežojumiem.[12]

Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrība ir nosūtījusi vēstuli valdībai un Saeimai, kurā aicina rīkoties nekavējoties un nodrošināt valsts apmaksu kalprotektīna analīzei IZS pacientiem. Šis lēmums ir ļoti svarīgs IZS pacientu veselībai un dzīves kvalitātei Latvijā. To atbalsta arī daudzi šīs jomas speciālisti, un arī es lūdzu un iesaku nenoraidīt šo pacientu biedrības aicinājumu, ņemot vērā arī matemātisku likumsakarību, ka investīcijas diagnostikā rada finanšu ietaupījumus ārstniecībā.

Autore ir Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrības valdes locekle 

[1] Swaminathan A, et al. Faecal Myeloperoxidase as a Biomarker of Endoscopic Activity in Inflammatory Bowel Disease. Journal of Crohn’s &colitis.2022Jul;16(12):1862–73.

[2] Rosenfeld G, et al. FOCUS: Future of fecal calprotectin utility study in inflammatory bowel disease. World journal of gastroenterology. 2016 Sep;22(36):8211–8.

[3] Tibble, J., Sigthorsson, G., Foster, M., Forstedt, T., Lindh, V., Jarnerot, G., ... & Roseth, A. G. (2000). Faecal calprotectin and lactoferrin as markers of inflammation in patients with inflammatory bowel diseases. Gut, 47(1), 20-25.

[4] van Rheenen PF, et al. Faecal calprotectin for screening of patients with suspected inflammatory bowel disease: diagnostic meta-analysis. BMJ (Clinical research ed). 2010 Jul;341:c3369.

[5] Soleymani S, et al. Correlation between Clinical Symptoms and Lab Tests with Endoscopic Severity Indexes in Patients with Inflammatory Bowel Diseases. Middle East journal of digestive diseases. 2020 Jul;12(3):162–70

[6] Maaser C, Sturm A, Vavricka SR, Kucharzik T, Fiorino G, Annese V, et al. ECCO-ESGAR guideline for diagnostic assessment in IBD part 1: initial diagnosis, monitoring of known IBD, detection of complications. J Crohns Colitis (2019) 13:144–64. doi: 10.1093/ecco-jcc/jjy113

[7] Bromke MA, et al. Faecal Calprotectin in Assessment of Mucosal Healing in Adults with Inflammatory Bowel Disease: A Meta-Analysis. Journal of clinical medicine. 2021 May;10(10).

[8] Maaser C, Sturm A, Vavricka SR, Kucharzik T, Fiorino G, Annese V, et al. ECCO-ESGAR guideline for diagnostic assessment in IBD part 1: initial diagnosis, monitoring of known IBD, detection of complications. J Crohns Colitis (2019) 13:144–64. doi: 10.1093/ecco-jcc/jjy113

[9] Petryszyn, P et al., Faecal Calprotectin as A Diagnostic Marker of Inflammatory Bowel Disease in Patients with Gastrointestinal Symptoms - is It Cost-Effective Procedure in Primary Care in Poland? Value in Health, Volume 19, Issue 7, A696, 2016

[10] Zhang, W., Wong, C. H., Chavannes, M., Mohammadi, T., & Rosenfeld, G. (2019). Cost-effectiveness of faecal calprotectin used in primary care in the diagnosis of inflammatory bowel disease. BMJ open, 9(4), e027043.

[11] https://www.nice.org.uk/advice/mib132/chapter/The-technology

[12] https://www.riigiteataja.ee/akt/127122024049