Kristīne Jučkoviča. Publicitātes foto
Uzdrīkstēšos apgalvot, ka diezin vai ir vēl kāds Latvijas iedzīvotājs, kurš, šajos interesantajos laikos dzīvodams, nebūtu aizdomājies, kas ir viņa personīgā drošības “ķīla”.
Pārtika, jumts virs galvas, degviela, elektrība, internets, nauda un tās pieejamība/daudzums. Protams, lai drošībā ir tuvinieki un ģimene. Šajā rakstā apspriedīsim vēl vienu – un tās ir zāles jeb medikamenti, kas ir viena no būtiskākajām veselības aprūpes daļām, par kura sagādāšanu ikdienā atbild iedzīvotājs pats.
Protams, recepšu zāles izraksta ārsts, ja nepieciešams, tās kompensē valsts, taču, lai medikamenti nonāktu mājas aptieciņā, uz naktsskapīša vai virtuves galda tām paredzētos dienas devu trauciņos, vajadzīga paša iesaiste. Tās jāiegādājas.
Patlaban realitāte, kas attiecas uz zālēm, ir duālas dabas – esam Eiropas Savienībā, kas nozīmē – mūsu ikdienu ietekmē situācija šajā areālā: gadās, ka tā ir zāļu nepieejamība, nepietiekamība vai kādas citas īslaicīgas ligas, kas noved pie zāļu trūkuma aptiekās. Taču ir arī otrs aspekts, kas saistīts ar iespējamu drošības krīzi un tās pārvarēšanai vajadzīgo drošinājumu – vispārīgām zāļu rezervēm, tajā skaitā valsts krājumā, kas nepieciešamas iedzīvotājiem.
Mājas aptieciņa – zināma vieta, pazīstams saturs
Pašlaik paradums: regulāra zāļu iegāde (laikus, nevis pēdējā brīdī), mājas aptieciņas satura kontrole, neliela uzkrājuma veidošana, ir noderīgāks kā jebkad. Tos, kam nav nepieciešamo zināšanu, aicinu jautāt farmaceitam, kādi medikamenti, medicīnas ierīces vai medicīniskie materiāli būtu saprātīgi uzkrājami (neaizmirstot par pareizu zāļu uzglabāšanu – derīguma termiņa, temperatūras un gaismas režīma ievērošanu), ar ko mājas aptieciņa būtu papildināma.
Katram mājiniekam ir obligāti zināt, kur aptieciņa atrodas. Būtu labi, ja arī tās saturu pārzinātu vairāk nekā viens cilvēks (ja mājsaimniecība ir plašāka). Nerimšos uzsvērt arī hroniskajiem pacientiem vajadzīgo medikamentu lietošanas un uzkrājuma uzraudzības nepieciešamību, it īpaši ja pacients ir gados un/vai dzīvo attālākās vietās. Aicinu palīdzēt tuviniekiem, draugiem vai labiem kaimiņiem saprast, kā jārīkojas, ja rodas aizdomas, ka izpratnes par to vēl nav.
Saprātīgi veidots uzkrājums
Jā, pagaidām vēl aizvien ģimenes ārsts kompensējamos medikamentus var izrakstīt tikai trīs mēnešu lietošanai, taču nepieciešamības gadījumā risinājumu var atrast, ja kopā ar ģimenes ārstu izvērtē, kā veidojams personīgais medikamentu uzkrājums bez valsts finansējuma līdzdalības. Šāda rīcība var palīdzēt pārvarēt īslaicīgu krīzi vai labi noder ilgākos izbraukumos, kā arī brīžos, kad ārsts nav tik viegli sasniedzams.
Farmaceits – pirmais palīgs veselībpratībā
Pacienta līdzestība pareizā zāļu lietošanā ir neaizstājama un nepārvērtējama. Skaistā vārdā to dēvējam par veselībpratību – apzinātu darbību savas veselības saglabāšanā un uzturēšanā. Pirmais palīgs nenoliedzami ir farmaceits – augsti izglītots profesionālis ar īpašām zināšanām. Šīs profesijas pārstāvis ir mācījies un veselības aprūpes sistēmā zina par zālēm visvairāk. Viņš ir uzticams, precīzs un tiesīgs konsultēt ne tikai zāļu lietošanas, bet arī vieglāku veselības problēmu gadījumos. Tāpēc aptiekas mūsu valsts veselības aprūpes sistēmā ir daļa no asinsrites – tās noklāj vietas, kur citi veselības aprūpes profesionāļi tik bieži nemaz nav sastopami. Tieši aptieka ir vieta, kur centrā ir cilvēks, pacients, viņa problēmas un vajadzības – iespējams, ne tikai medicīniskas, bet arī sociālas.
Aptieka – neapstrīdams noturības punkts veselības aprūpē
Veselība kā drošība ir jēdziens, kas tik ātri kā neviens cits iepriekš guvis apbrīnojamu izpratnes intensitāti un ātrumu valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā. Konferences, paneļdiskusijas, rokasgrāmatas un tām sekojošas noturības apmācības nu ir gandrīz katra sevi cienoša un situāciju izprotoša uzņēmuma un iestādes ikdiena, arī veselības aprūpē. Ja jūsu darbavietā tas vēl nav noticis, ir pēdējais brīdis saprast un iztestēt darbavietas drošības aspektus – ne tikai 72 stundu somas esamību, bet arī to, vai ir zināmi rīcības pamatprincipi apdraudējumu gadījumos, vai visi uzņēmumā zina, kur ir aptieciņa, kāds ir tās aktuālais saturs, kādas ir darbinieku prasmes organizācijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanā, piemēram, bez interneta pieslēguma.
Arī aptiekas kā veselības aprūpes sistēmas noturības punkti ir ceļā uz pilnīgu darbinieku informētību un izpratni par to, kuras zināšanas profesionāļiem jau ir un kā tās lietderīgi izmantojamas ne tikai savā, bet arī pacientu labā. Ja pie jums gatavošanās vēl nav notikusi, tā jāsāk rīt. Šādas zināšanas jāveido kā ikdienas paradums, turklāt tas attiecināms ne tikai uz veselības aprūpi, bet jebkuru – profesionālu vai sadzīves jomu, jo krīzēs nebūs laika neko apgūt no jauna.
Autore ir Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore