Bezmaksas izglītības programmas StartSchool līdzdibinātāji – Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus un Riga TechGirls dibinātāja Anna Andersone – ir izvirzījuši Latvijai ambiciozu mērķi – maksimāli īsā laikā ne tikai panākt Igauniju, kur ir pasaulē vislielākais jaunuzņēmumu blīvums, bet arī to apsteigt. Līdz šim to kavējis ne tik daudz jaudīgu biznesa ideju, cik tehnoloģiju speciālistu trūkums, kurus StartSchool komanda jau gatavo kopš pagājušā septembra, un tagad atvērta pieteikšanās otrajam uzņemšanas gadam. Pēc pirmā mācību pusgada izkristalizējies gan vidējā studenta profils, gan programmas spēcīgākās priekšrocības.
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka krīzes var piemeklēt jebkuru valsti – gan militāru konfliktu, gan dabas katastrofu, gan veselības krīžu veidā. Latvijai, tāpat kā citām Eiropas valstīm, ir būtiski nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību, jo tie ir sabiedrības izdzīvošanas pamats. Ko darīt, ja neatliekamā medicīniskā palīdzība nepienāk laikus? Ja aptiekās trūkst zāļu? Ja sakaru un enerģijas tīkli tiek paralizēti? Šie jautājumi vairs nav tikai teorētiski – tie ir realitāte valstīm, kas saskaras ar kara draudiem, kiberdrošības riskiem un ekonomiskām svārstībām.
Vidējais mūža ilgums pieaug gandrīz visā pasaulē, īpaši valstīs, kur ir attīstītas tehnoloģijas un augsti medicīnas pakalpojumu standarti. Ja pirms 30 gadiem reti dzirdēja par cilvēkiem, kuri sasniedz 100 gadu vecumu, tagad divi ASV prezidenti pēc kārtas ir tuvu 80 gadu atzīmei! Manas jaunības laikā jau 60 gadu vecumu sasniegušie šķita veci un no ekonomiskā viedokļa – “norakstāmi”. Atceros savu vectēvu, kurš savos 70 gados man likās ļoti sens. Tagad, pašai esot šajā vecumā, saprotu, ka tas ir tikai skaitlis – ne jūtos, ne vairs domāju tā. Pēdējo 100 gadu laikā dzīves ilgums ir būtiski pieaudzis, kas ir ievērojams sasniegums, bet vienlaikus arī nopietns izaicinājums valstu ekonomikām.
Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums piedāvā plašas iespējas stiprināt dažādas nozares, tai skaitā izglītību, digitālās prasmes un inovācijas. Tomēr Latvijā no 2021.–2027. gada periodam pieejamā finansējuma patlaban izmantoti tikai aptuveni 20%. Šis potenciāls, kas varētu būtiski uzlabot izglītības sistēmu un veicināt STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) jomu attīstību, paliek neizmantots. Augstskolas un darba devēji turpina uzsvērt STEM talantu trūkumu, un šīs problēmas risināšana ir arī viena no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma prioritātēm.
Lai nodrošinātu skolēnu individuālo izaugsmi un kvalitatīvu izglītību, mūsdienu izglītības sistēmas transformācija arvien vairāk balstās datos. Pašlaik, kad izglītības iestādes pāriet uz vienotu mācību valodu un lieto proaktīvu vērtēšanas pieeju, ir svarīgi apzināties, ka gan pedagogu, gan skolēnu darbā dati var būt instruments. Dati ļauj izprast, kādā līmenī atrodas skolēns, kādas ir viņa stiprās puses un izaicinājumi, kā arī sniedz iespēju pielāgot mācību metodes. Tie ir arī būtisks rīks, kas palīdz pedagogiem novērtēt, vai viņu izvēlētās metodes ir efektīvas un nodrošina vēlamo rezultātu. Datos balstīta pieeja ne tikai palīdz stiprināt skolēnu akadēmiskos rezultātus, bet arī veicina ilgtermiņa mācīšanos un motivāciju, nodrošinot, ka iegūtās zināšanas ir stabils pamats nākotnei.
Latvijā vispārizglītojošajās skolās mācās aptuveni 20 tūkstoši skolēnu ar speciālām vajadzībām, papildus tam ir arī 39 speciālās skolas. Kopš iekļaujošā izglītība definēta kā viena no prioritātēm, vispārizglītojošajās skolās ir būtiski pieaudzis skolēnu skaits ar speciālām vajadzībām, bet speciālajās skolās - samazinājies.
Neviens nemīl nenoteiktību. Karš Ukrainā, citas ģeopolitiskās krīzes, vēlēšanu rezultāts ASV, politiskās rotaļas pašmājās, globālās ekonomikas šūpošanās un gaidāmās mērenās izaugsmes prognozes – tie ir tikai daži no nenoteiktības veicinātājiem patlaban. Klāt summējas arī dažādi personīgās dzīves un ģimenes izaicinājumi. Vienlaikus nav arī tā, ka nenoteiktība šodien ir neizturamāka vai piemeklē mūs biežāk nekā iepriekš. Nenoteiktība šodien, visdrīzāk, izpaužas citādāk, un mūsdienās tiek uztverta daudz asāk straujo pārmaiņu tempa, tehnoloģiju, globālās savstarpējās saiknes un pastāvīgās plašsaziņas līdzekļu uzmanības dēļ. Vēsturiski cilvēki saskārās ar tikpat dziļām neskaidrībām, taču šo problēmu mērogs, raksturs un redzamība ir mainījušies.
Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju transformāciju skolotāja profesijas prestižs ir mainījies, taču tās nozīmība nav mazinājusies, drīzāk ir parādījusies iespēja pārtapt no zināšanu nesējiem par cilvēkiem, kas veicina domāšanas dziļumu un komunikācijas kvalitāti. Taču tam pedagogiem vajag laiku un iespēju eksperimentēt, kā arī reflektēt par inovācijām.
Lai gan dažādās pašvaldībās un pat dažādās skolās vienas vietvaras ietvaros situācijas ar mācību līdzekļu pieejamību ir atšķirības, kopumā izglītības iestādēm trūkst finansējuma mācību līdzekļiem. Tā ir dziļi iesakņojusies problēma, kas daļēji radusies, jo izglītība nav virzīta kā prioritāte. Nenodrošinot skolēniem visu nepieciešamo mācībām, tiek rādīts negatīvs piemērs attieksmei pret skolu, mācībām un izglītību kopumā. Tas būtiski ietekmē arī skolēnu motivāciju mācīties, un diemžēl ietekme ir negatīva.
Diskusijas par to, kā iespējami labāk saglabāt mūsu planētu nākamajām paaudzēm, ir ļoti aktuālas gan sabiedrības, gan uzņēmēju vidē. Tieši tāpat kā sarunas par mentālo veselību un labsajūtu. Viena no atbildēm uz abiem mūsdienu izaicinājumiem ir dienasgaisma! Arvien vairāk pētījumu liecina, ka dabiskajai gaismai ir ļoti liela un pozitīva ietekme uz cilvēka garīgajām spējām un sasniegtajiem rezultātiem. Tāpēc rosinu ielaist vairāk dienasgaismas mūsu mācību iestādēs!
Mēs visi vēlamies, lai bērni skolā ir radoši, iniciatīvas pilni, ar labām sekmēm un ideālā gadījumā – godalgoti olimpiāžu dalībnieki. Kā vecāki var sadarboties ar skolotājiem, lai palīdzētu bērnam iejusties skolas darba ritmā, un kādi šajā kontekstā ir mūsdienu pedagoģijas izaicinājumi?
Latvijas izglītības nākotne ir cieši saistīta ar spēju nepārtraukti attīstīt ne vien mācīšanas, bet arī mācīšanās metodes. Lai skolēni varētu veiksmīgi pielāgoties mūsdienu pasaules izaicinājumiem, ir nepieciešami mūsdienīgi un inovatīvi mācību līdzekļi, kas balstīti uz jaunākajiem pētījumiem un tehnoloģijām. Turklāt svarīgi ir ne tikai sekot līdzi izglītības nozares pārmaiņām, bet arī aktīvi veidot vidi, kas veicina pedagogu un skolēnu nepārtrauktu izaugsmi, atklājot jaunas pieejas un risinājumus. Tikai ar tādu pieeju iespējams nodrošināt, ka izglītība ir aktuāla, efektīva un motivējoša visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
