Jaunā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere vēlas sapurināt institūciju ar digitalizāciju un empātisku darba vidi
Latvijai nav naftas urbumu vai vērtīgu derīgo izrakteņu, taču mums ir pieeja jūrai un vējam, kas ir nenovērtējams resurss un mūsdienu jaunais zelts. Tas ir resurss, kas valstij var palīdzēt virzīties tuvāk mērķim – līdz 2030. gadam īstenot enerģētikas un klimata jomā apsolīto, sasniedzot 61% atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā.
Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir tikai dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži negodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā. Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.
Kāpināt ārvalstu investīciju piesaisti un eksporta apjomu — tādas ir LIAA jaunās vadītājas Ievas Jāgeres prioritātes
Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši lieli ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.
Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā. Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši valsts speciālisti. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā Deep Tech Atelier 2024 konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.
Norvēģija ir TOP10 investors Latvijā un 12. nozīmīgākais Latvijas eksporta partneris. Iedzīvotāji Norvēģiju uzlūko kā pārticīgas un sociāli atbildīgas valsts paraugu, bet uzņēmumi – kā maksātspējīgu un drošu tirgu, kur sadarbības pamatā ir reputācija un uzticība. Kādas tendences iezīmēja 2023. gads, un ko Latvijas uzņēmumi no šī tirgus var gaidīt šogad?
Latvija varētu kļūt par vienu no digitalizācijas pionieriem pasaulē. Taču vienkāršība risinājumos un birokrātiskais slogs, mēģinot saņemt valsts atbalstu digitalizācijai, bieži vien ir lielāks nekā spēja izpildīt prasības atbalsta saņemšanai.
Gandrīz pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma sākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.
Nav noslēpums, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nolēmuši savu dzīvi veidot ārpus Latvijas, realizējot sevi kādā citā pasaules valstī. Tomēr ir tādi, kas svešumā rod idejas un sparu atgriezties, sākt visu no nulles un nodibināt uzņēmumu, kuram nu jau Latvijā kļūst par šauru un palēnām izdodas iekarot plašākus apvāršņus.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības ārvalstīs palīdz uzņēmumiem iekarot eksporta tirgus
Vidējam latvietim nepatīk sarunāties ar citiem. Taču mūsu nav tik daudz, lai no biznesa perspektīvas mēs to varētu atļauties. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie investori un jauni eksporta tirgi. Jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai būtu saistošs galamērķis lieliem spēlētājiem, toties mums netrūkst iespēju kļūt par ilgtspējīgu inovāciju centru, par radošu spēkstaciju. Tiesa, šai spēlei ir savi noteikumi, viens no svarīgākajiem – ilgtspēja. Īpaši tad, ja lūkojamies Ziemeļvalstu virzienā.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
