Līderības tēma man ir ārkārtīgi svarīga, esmu to pētījusi un tajā darbojusies nu jau gandrīz 20 gadu. Un esmu nonākusi pie secinājuma, ka stratēģijas, plāni, prioritātes, rezultāti ir ļoti svarīgi, bet vēl svarīgāk ir zināt, par ko līderis cīnās, kādas ir viņa vērtības, kāpēc viņš dara to, ko dara, vai redz un dzird tos, kurus vada, vai apzinās, ka viņš ir daļa no problēmas, kuru viņa vadītā sistēma piedzīvo, un līdz ar to – arī daļa no risinājuma. Pretējā gadījumā viņš ir tikai vadītājs, kurš cenšas atrisināt tehniskas problēmas. Un tādu mums Latvijā varas elitē netrūkst – atšķirībā no īstiem līderiem.
18. novembrī mēs svinam Latvijas Republikas proklamēšanu. Vienlaikus piemiņai mums jārod tieši 18. novembra Latvijai raksturīgais. Ikvienai republikai proklamēšanas brīdis ir skaidrs un zināms, tai ir kāda sakrāla vieta, lieta vai leģenda, kas saista sociālo atmiņu. Vietas ar politisko nozīmi - ASV Neatkarības deklarācijas oriģināls, Trešajai republikai Hôtel de Ville balkons un tamlīdzīgi, visu neuzskaitīt. Gan materiāli simboli, kas saistīti ar lepnu un publisku paziņošanu, gan vietas, kas saistītas ar tās konstituēšanu un sagatavošanu. Šādas lietas tiek saglabātas valsts īpašumā un uzturētas kā nācijas vienotāji.
Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir gandrīz vai unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši - militārajā sagatavotībā. Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā, turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem.
Nesen notikusī pirmā nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā piedalījās daļa Latvijas spožāko publiskā, privātā un nevalstiskā sektora prātu, parādīja, ka, izvirzot pavisam konkrētus tēmu blokus un uzdevumus, ļoti īsā laikā varam strukturēti nonākt pie vairākām valstiski svarīgām atziņām.
Viss savērpies šogad tik tuvu kopā! Dramatiskās vēlēšanas ASV. Lāčplēša diena ar apaļu gadskārtu kopš vēsturiskās brīvības cīņu uzvaras. Un Latvijas dzimšanas diena tumšākajā gada mēnesī, ko nestabilitāte pasaulē apēno vēl vairāk. Tomēr man ir apņēmīgs un gaišs skats pirms svētkiem. Ir daudz piemēru, no kā mācīties turpināt soli pēc soļa uz savu mērķi — nevis streipuļot šķībi, iebraukt grāvī vai sašļukt ceļmalā.
Kā nodrošināt, lai ikviens, neatkarīgi no sociālā statusa vai piederības, var pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, iekļauties darba tirgū, piekļūt informācijai un pakalpojumiem? Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību harta ir būtisks cilvēktiesību ievērošanas un iedzīvotāju labklājības uzlabošanas instruments, kas aptver dzimumu līdztiesību, iekļaušanu, kā arī nediskrimināciju un veicina ikviena sabiedrības locekļa vienlīdzīgas tiesības. Horizontālais princips “Vienlīdzīga, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” caurvij visas politikas jomas un nozares un ir balstīts ES Pamattiesību hartas vērtībās. Šis princips uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt pamattiesību ievērošanu arī ES fondu apguves procesā.
Tehnoloģiju investīciju eksperts dānis Larss Frelunds, kurš bija uzaicināts uz Latvijas prezidenta sarīkoto Valsts konkurētspējas forumu, intervijā žurnālam Ir uz jautājumu, kādi ir risinājumi konkurētspējas celšanai mazām valstīm, kas nevar lepoties ar lielu bagātību, iesaka - "jums ir jāatrod, kas ir jūsu talants, kas jūs padara pārākus". Ir jāfokusējas!
Rīgas domes pirmajā sēdē pēc atvaļinājumiem par vadītāju bērnudārzam Dzirnaviņas iecelta Marianna Jode, kas vēl nesen bija Lašor valdes locekle. Lašor ir Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija.
To, ka Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) piedāvātā alga būs smieklīga, es zināju. Humanitārās zinātnes augstskolā ir vajadzīgas, lai nesaceltu brēku sabiedrībā un paturētu vēsturisko universitātes statusu, bet faktiski nekad mūsdienu Latvijā nav bijušas pietiekami finansētas, jo nav likušās gana svarīgas eksakti orientētajā Latvijas zinātnes telpā un finansēšanas modelī. Zināju arī, ka birokrātija LU būs liela, jo tā taču ir mana Alma Mater un vecākus neizvēlas, reizēm tikai pēc tam visu mūžu iet pie psihoterapeita.
No migrācijas nav jābaidās. Mūs cenšas biedēt, iebiedēt, sakot, ka Latvijā ārvalstnieku skaits jau ir sasniedzis robežu, ka kāds būtu jāizraida. Nav tādu slūžu, ko paver vaļā un cilvēki iebirst Latvijā. Nav arī cilvēku, kas tik ļoti mērķtiecīgi gaida, kad Latvija iedomātās slūžas pavērs vaļā. Par augsti kvalificētiem profesionāļiem visas Eiropas valstis cīnās, bet mēs Latvijā vairāmies pat par to runāt. Ieceļošana Latvijā ikvienam ārvalstniekam ir gana sarežģīta un tā tam ir jābūt. Iegūt iespēju uzturēties Latvijā uz ilgāku laika periodu un saņemt uzturēšanās atļauju ir limitēta un pakļauta drošības pārbaudei, pietiekamu iztikas līdzekļu pierādīšanai un virknei citu nosacījumu.
Mācītājs un noētiskās veselības kopienas Elizeja dibinātājs Indulis Paičs, kuru Ir intervēja pirms adventa laika, ir pārliecināts, ka "mēs spējam panest ļoti daudz. Mums patīk arī daudz sūdzēties, kurnēt par nejēdzībām un zīmēt dažādus šausmu scenārijus, tomēr mūsu spēja saņemties ir daudz lielāka, nekā paši domājam. Arī mūsu spēja norīt un pārvarēt problēmas ir apbrīnojama. Cita lieta, ka daļa sabiedrības Latvijā nejūtas droši ne ģeopolitiskā, ne ekonomiskā nozīmē. Cilvēkiem nav sajūtas, ka aiz viņiem ir stipra, stabila valsts kā Šveice vai Zviedrija".
Pēdējā laikā parādījušies uzbrukumi bankām, kurām esot jāuzliek jauns nodoklis par pārāk lielo gūto peļņu. Vienlaikus ar šiem pārmetumiem sabiedrībā labi zināmas personas un viedokļu līderi kārtējo reizi norādījušas, ka Latvijai neesot savas valsts idejas un ka tādu vajadzētu radīt, lai pārlauztu negatīvās attīstības tendences. Abi temati ir ne tikai dziļi saistīti, tie ir medaļas abas puses.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
