Viss savērpies šogad tik tuvu kopā! Dramatiskās vēlēšanas ASV. Lāčplēša diena ar apaļu gadskārtu kopš vēsturiskās brīvības cīņu uzvaras. Un Latvijas dzimšanas diena tumšākajā gada mēnesī, ko nestabilitāte pasaulē apēno vēl vairāk. Tomēr man ir apņēmīgs un gaišs skats pirms svētkiem. Ir daudz piemēru, no kā mācīties turpināt soli pēc soļa uz savu mērķi — nevis streipuļot šķībi, iebraukt grāvī vai sašļukt ceļmalā.
11. novembrī Pārdaugavā vecās strēlnieku dziesmas skanēja jaunā aranžējumā, un visbrašāk atbalsojās latviskotā Marseljēza: «Uz priekšu latvieši, un pulkos stājamies. Lai asins plūst, mēs kausimies, līdz vergu važas pušu trūks!» Tieši tā viņi toreiz darīja, tāpēc mums ir sava valsts.
Pēc koncerta pārnācu Daugavu, lai pie pils aizdegtu sveci kritušo varoņu piemiņai. Visi pasākumi jau sen bija galā, taču pie baznīcas tumsā zem vareniem koku vainagiem koris dziedāja Ukrainas himnu, kuras vārdiem tā pati jēga — brīvība ir jāizcīna. Ukraiņi tieši to dara, tāpēc viņiem ir un būs sava valsts.
