Tehnoloģiju ietekme uz kultūras industriju ir nenoliedzama un parādās visos vērtību ķēžu posmos. Sākot no jaunrades, sadarbības un komunikācijas procesiem, strādājot pie kādas idejas, līdz notikumu norisei un radošo industriju produktu vai pakalpojumu saskarsmei ar auditoriju – tehnoloģijas ir klātesošas. Laikā, kad mākslīgais intelekts ieņem aizvien lielāku lomu arī kultūras industrijā, aktualizējas jautājums, kāda ir tehnoloģiju loma un nozīme tradicionālajā kultūrā?
Dramaturģe Justīne Kļava vēl nav atguvusies no Spēlēju, dancoju pirmizrādes Nacionālajā teātrī, bet domās jau pārcēlusies uz Jaunā Rīgas teātra skatuvi, kur oktobrī gaidāms viņas lugas Fēlikss, Anatolijs un Ilona pirmiestudējums
Kultūra vienmēr atrodas dažādos robežstāvokļos — gan satura un izpausmju (un attiecīgi — kultūras izpratnes), gan institucionālajā, gan finansējuma pieejamības, gan sabiedrības attieksmes ziņā. Latvijas kultūrpolitikas kontekstā arī jebkurš literatūras izdevums vienmēr atrodas uz robežas starp «būt un nebūt» dažādu objektīvu un, neslēpsim, arī subjektīvu apstākļu dēļ. Tāpēc žurnāla Domuzīme pieci gadi jau ir pietiekami nopietns laikposms. Pamazām tas ir ieguvis noteiktu pozīciju starp Latvijas kultūras izdevumiem, stabilu lasītāju un finansējuma piešķīrēja — Valsts Kultūrkapitāla fonda — uzticēšanos.
Kādi faktori un kritēriji ietekmē kultūras nozarei atvēlētās valsts budžeta naudas lielumu? Kā kultūras dzīvā procesa nodrošinātāju redzējums par Latvijas kultūras finansēšanu atšķiras no uzņēmēju un finansistu uzskatiem?
Bez savas valodas tu esi sūds - tā «jauno dusmīgo» paaudzes dzejnieks Guntars Godiņš rakstīja septiņdesmito beigās, kad Latvijā aumaļām plūda iebraucēji un krievu valoda. Tagad, atjaunotās neatkarības trešajā desmitgadē, Godiņš ir dusmīgs uz latviešu politiķiem, kuros bez «plika nacionālisma» nekā cita nav. Viņi neizprot kultūras vērtību un izturas pret to kā pret piedēkli, nevis rada drošus apstākļus attīstībai un neatkarībai no varas - pirmām kārtām stabilu finansējuma sistēmu. Šī apmātība Godiņam atgādina attieksmi, ar
Savulaik piederīgs «jauno dusmīgo» paaudzei latviešu literatūrā, Guntars Godiņš nav zaudējis prasīgumu arī pret Latvijas mūslaiku kultūrpolitiku, kurā saredz līdzības ar Hitlera Vāciju
Pārdomas par to, kādēļ kultūra Latvijā nav pelnoša
Korejas Republikas (Dienvidkorejas) vēstniecība Rīgā 8. un 9. jūnijā rīko korejiešu mūsdienu kultūras dienas.
Piektdien, 30. maijā Kurzemes mākslas dienu laikā Ventspils Livonijas ordeņa pilī notiks seminārs Kapitālais reālisms.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
