Kultūras daļa valsts makā

Kādi faktori un kritēriji ietekmē kultūras nozarei atvēlētās valsts budžeta naudas lielumu? Kā kultūras dzīvā procesa nodrošinātāju redzējums par Latvijas kultūras finansēšanu atšķiras no uzņēmēju un finansistu uzskatiem?

Žurnālistes Aijas Cālītes un Domuzīmes redaktoru vadītā sarunā piedalās:
Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists;
Normunds Bergs, uzņēmējs;
Haralds Matulis, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs;
Ilonda Stepanova, ekonomiste;
Ieva Struka, teātra zinātniece un literatūrzinātniece;
Edgars Vērpe, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors.

Cik daudz laika interesei par norisēm kultūrā atvēl cilvēki, kuri ikdienā strādā citās jomās?
Mārtiņš Āboliņš.
Tas ir ļoti individuāli. Man pašam šī interese — tas, kam pievēršu uzmanību un sekoju līdzi — ir šauri profilēta un konkrēta. Ir jādara ikdienas darbs, ģimenē ir mazi bērni, un tad — cik daudz brīva laika atliek, tik ir. Kultūras norises nav jautājums, ko savā ikdienā darba pauzēs regulāri apspriežu ar kolēģiem bankā. Plašākas sarunas drīzāk esmu piedzīvojis, kad strādāju valsts pārvaldē. 

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.