Pēdējo nedēļu diskusija, kura raisījusies pēc Publiskās atmiņas centra šāgada 25. septembra aicinājuma Ventspils domei beidzot līdz Lāčplēša dienai demontēt Krievijas cīnītāja pret Latvijas Republikas neatkarību mūsu Brīvības cīņās Jāņa Fabriciusa (1877–1929) pieminekli, varētu beigties ar juridisku konstatējumu, ka pašvaldībai saistoši Dr. iur. Jāņa Plepa vadībā veidotie Augstākās tiesas secinājumi lietā Nr. 680015023, ka likumdevējs jau tiesībpolitiski izšķīries par «tiesību normā precīzi definētiem kritērijiem, kuriem iestājoties, publiskajā telpā esoši pieminekļi būtu demontējami[i]» un pašvaldībai, ja izpildās Demontāžas likuma 3. pantā iekļautie kritēriji, politiskās izšķiršanās jeb politiska lēmuma tiesību nav, bet vienkārši jāpilda likums un jājauc nost.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
Sji žmiegs iedzīvotājus vēl spēcīgāk, bet var neizbēgt no humānās katastrofas
Ķīnas nākotne: lēna izaugsme, totalitāra iekšpolitika un agresīva ārpolitika
Leģendārā žurnāla
1981.gada 13.decembrī Polijā tika ieviests karastāvoklis. Tūlīt pēc pusnakts noklusa civilie telefoni, režīma funkcionāri ieņēma visus radio un televīzijas objektus. Uz Polijas pilsētu ielām izbrauca tanki. Sākās opozīcijas darboņu masveida aresti. Šajā dienā tika sagrautas cerības, ko deva Jāņa Pāvila II svētceļojums uz dzimteni un sabiedriskās kustības Solidaritāte rašanās, kas sapulcināja savās rindās vairākus miljonus cilvēku.
Šī bija misija, nevis darbs, saka leģendārā žurnāla Avots galvenais redaktors Aivars Kļavis. Viņa atmiņu grāmata Avota laiks ir vēstījums par žurnāla vēsturi un par Atmodas laiku
Kāpēc igauņiem salīdzinoši mazsvarīga ir 1990. gada 30. martā pieņemtā deklarācija «Par Igaunijas valstisko statusu»? Ir turpina rakstu sēriju par izšķirošajām nedēļām, kas noveda līdz neatkarības deklarācijai
1990. gada 11. martā Lietuva pirmā no Baltijas valstīm pasludināja neatkarības atjaunošanu. Ir turpina rakstu sēriju Ceļš uz 4. maiju — par izšķirošajām nedēļām, kas noveda līdz neatkarības deklarācijai
Daugavpilī dzimušais Pēteris Pildegovičs (1938) vairāk nekā pusgadsimtu veltījis Ķīnas vēsturei, ķīniešu valodai, literatūrai, filozofijai. Vienvārdsakot — sinoloģijai. Jau pirms desmit gadiem viņa ilgais un pacietīgais darbs vainagojās ar Lielās ķīniešu-latviešu vārdnīcas iznākšanu. Tagad speciālistu un Austrumu pasaules interesentu fokusā vēl viens viņa veikums, sava veida kvintesence grāmatā Mans Ķīnas stāsts (2019).
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
