Ķīnas nākotne: lēna izaugsme, totalitāra iekšpolitika un agresīva ārpolitika
Vecais vīrs no krēsla piecelties negribēja. Nedaudz spītīgs, nedaudz apjucis, viņš palika sēžam pat tad, kad aiz viņa stāvošais jaunais vīrietis centās viņu pacelt aiz padusēm. Tikai pēc atkārtotiem blakus sēdošo mudinājumiem vecais beidzot pieslējās kājās, paspēra pāris soļu un tad tomēr pievērsās blakus sēdošajam biedram spēka gados, it kā jautādams — vai tiešām man jāiet? Biedrs uz viņu pat nepaskatījās, pamāja ar galvu, un veco nu jau bez pretošanās aizveda prom.
Šī dramatiskā aina tika izspēlēta sestdien Ķīnas Komunistiskās partijas 20. kongresa noslēgumā vairāk nekā 2300 partijas nomenklatūras biedru acu priekšā. Vecais vīrs ir iepriekšējais partijas ģenerālsekretārs un valsts prezidents Hu Dzjiņtao, viņam blakus sēdošais biedrs — pašreizējais Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins. Rūpīgi horeogrāfētajā kompartijas ik pa pieciem gadiem rīkotajā nedēļu garajā kongresā šīs pāris minūtes bija kā svelošs patiesības mirklis, kas ar jau iepriekš ieplānotu simbolismu atklāja kongresā notiekošā būtību.