Ziemas karš. Somu spēki Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1940. gada 21. februārī. SA-kuva, Somijas Bruņoto spēku fotoarhīva krājums
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Karos pret lielvarām Somija nosargāja vissvarīgāko
Pagājušajā gadsimtā pavisam īsā laikā — no 1939. līdz 1945. gadam — Somija bija spiesta divas reizes karot pret Padomju Savienību un vienu reizi pret Vāciju. Tomēr somi spēja saglabāt savas valsts neatkarību.
Pirms Otrā pasaules kara Somija bija viena no retajām patiesi demokrātiskajām valstīm autoritārisma pārņemtajā Eiropā. Tiesa, komunistiskā partija bija aizliegta, un tūkstošiem «sarkano» somu pilsoņu tika notiesāti par nodevību pret valsti.
1939. gads pienāca cerīgā noskaņā, Helsinki gatavojās 1940. gada olimpiskajām spēlēm. Taču novembrī sākās karš, kas uz desmitgadēm mainīja Somiju un tās lomu Eiropā.
Iecerētais sadarbības līgums ar Latviju un citām Baltijas zemēm valsts pastāvēšanas sākumposmā 20. gadsimta 20. gados netika noslēgts, un Somija bija palikusi bez sabiedrotajiem. 30. gados tā gan noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar Berlīni un Maskavu, tomēr paranoiskais Staļins neuzticējās Somijai, turot to aizdomās par darbību Vācijas un Anglijas interesēs. Krievijas un Somijas robeža tolaik atradās tikai 32 kilometrus no Ļeņingradas, tāpēc Staļina emisārs Boriss Jarcevs (dzimis Ribkins) 1938. un 1939. gadā nesekmīgi centās slepus vienoties ar Somijas valdību par teritoriju apmaiņu, piedāvājot militāru sadarbību un drošības garantijas Somijai.
