Aivars Kļavis. Foto — Reinis Hofmanis.
Šī bija misija, nevis darbs, saka leģendārā žurnāla Avots galvenais redaktors Aivars Kļavis. Viņa atmiņu grāmata Avota laiks ir vēstījums par žurnāla vēsturi un par Atmodas laiku
Žurnāls Avots bija iecerēts Maskavā kā viens no pasākumiem kompartijas ģenerālsekretāra Gorbačova sāktajā glasnostj un perestroika (atklātības un pārbūves) politikā, taču kļuva par brīvības robežu drosmīgu paplašinātāju un Atmodas laika preses virsotni. Tas publicēja tolaik stingri aizliegtus darbus, par kuru glabāšanu vien vēl tikai dažus gadus agrāk varēja nonākt čekas Stūra mājā un vēl tālāk, un atklāti runāja latviešu un krievu valodā par tēmām, kuras cilvēki Padomju Savienībā atļāvās pusbalsī apspriest tikai savās virtuvēs.
Avots ir spilgts paraugs, ka totalitāru sistēmu nevar reformēt — līdzko režīms atlaiž tvērienu, tā sabrūk. Taču, kad Latvija atkal bija brīva, arī pats strauji norietēja. Žurnāla pirmais numurs iznāca 1987. gada janvārī, bet pēdējais — 1992. gada jūnijā.
