Divi miljardi eiro — šādu summu Latvija tuvākajos gados var saņemt no ES, lai stiprinātu ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas. Eiropas Komisija vēlas, lai investīcijas veicinātu strukturālās reformas. Kādos virzienos šī nauda plūdīs?
Valsts budžets, pats tā veidošanas un pieņemšanas process ir reālās politikas būtība. Jo runa ir par naudu. Tāpēc, ka valsts budžets sniegs atbildi uz jautājumu: kurš un cik iegūs? Vai gluži pretēji: kurš un cik zaudēs? Respektīvi, valsts budžets ir par to, kādu labumu iegūs sabiedrība, vēlētāji. Ļoti ciniski visos laikos valsts budžeta veidošana (vismaz Latvijā noteikti) ir bijusi cīņa par skolotāju, medicīnas darbinieku un policistu algām. Respektīvi, cīņa par no valsts budžeta tieši atkarīgo strādājošo, kas tomēr veido salīdzinoši lielu elektorātu, labvēlību.
Premjerministra padomnieks demonstrē vecā politikas biznesa metodes
Partija Saskaņa paziņoja, ka ir gatava atbalstīt Rīgas mēra amatā tagadējo pienākumu pildītāju, vicemēru Oļegu Burovu no Gods kalpot Rīgai. Par to partija grib divus vicemēra amatus. Vienam vicemēra un arī Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam tiks virzīts Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis (S), otra vicemēra amatā partija vēlas redzēt savas frakcijas vadītāju Annu Vladovu. Domes priekšsēdētāja vēlēšanas paredzētas 19. augustā. Savukārt septiņi no partijām izslēgtie vienojušies par sadarbību un ir gatavi izvirzīt savu kandidātu.
Kaspars Gerhards (NA) kļuvis par tādu kā universālo kareivi un ieņem jau ceturto ministra amatu
Aptuveni 100 neapmierinātu piketētāju, kas pie Saeimas nama jau otrdien pieprasīja vēl neapstiprinātās Kariņa valdības galu, ir mazākais pārbaudījums šīs koalīcijas darbā. Kašķi starp 100 Saeimas deputātiem — partijām un arī to iekšienē — noteikti rada lielāku berzi, kura neizbēgami kavēs nopietnu lēmumu pieņemšanu. Šīs berzes pārvarēšanai nākas pielietot veco labo iesmērēšanas metodi. Redzamākā tās izpausme šīs
Kariņa valdība var būt stabila tieši tāpēc, ka būs vāja
Pirmajā vasaras ārkārtas plenārsēdē Saeima bez labojumiem atsvieda atpakaļ grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus prezidents nebija parakstījis. Kā no tribīnes teica šo grozījumu referents Imants Parādnieks, izmaiņu nav, jo "ir mainījušies apstākļi".
Parādnieka grozījumi Kredītiestāžu likumā parāda naudas varu politikā
Izrādes Būt nacionālistam dramaturgs un galvenais varonis Matīss Gricmanis uzskata, ka visi esam nacionālisti, taču vieni jūtas gana stipri, lai nebaidītos no pārējās pasaules, kamēr citi vēlas uzcelt ap Latviju mūri
Politiķi dala mums mūsu naudu kā savējo un cer uz pateicību
Valsts atceļ līdzfinansējumu privātajiem dārziņiem un auklēm, faktiski uzkraujot finanšu nastu ģimenēm, kuras vēl nupat mudināja dzemdēt
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
