Foto: Edijs Pālens, LETA.
Valsts budžets, pats tā veidošanas un pieņemšanas process ir reālās politikas būtība. Jo runa ir par naudu. Tāpēc, ka valsts budžets sniegs atbildi uz jautājumu: kurš un cik iegūs? Vai gluži pretēji: kurš un cik zaudēs? Respektīvi, valsts budžets ir par to, kādu labumu iegūs sabiedrība, vēlētāji. Ļoti ciniski visos laikos valsts budžeta veidošana (vismaz Latvijā noteikti) ir bijusi cīņa par skolotāju, medicīnas darbinieku un policistu algām. Respektīvi, cīņa par no valsts budžeta tieši atkarīgo strādājošo, kas tomēr veido salīdzinoši lielu elektorātu, labvēlību.
Bet valsts budžets ir kompromiss. Kompromiss starp un par ļoti daudz ko: par partiju un atsevišķu partijas pārstāvju interesēm (arī likumīgām un taisnīgām), par daudzām nevalstiskām organizācijām un sociālajiem partneriem utt., par nepieciešamību veikt pārmaiņas un optimizēt, un esošā status quo saglabāšanu. Visbiežāk tas noved pie diskusijas par nepieciešamību paaugstināt nodokļus un nodevas.
