Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu. Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents.
Publiskajā telpā plaši apspriesti Grīziņkalna apkaimes biedrības centieni panākt naktsmieru apkaimē, kad tur notiek Ghetto Games pasākumi. Rīgas domes ignorētie iedzīvotāju lūgumi nonāca Administratīvā rajona tiesā.
ANO lēš, ka līdz gadsimta beigām Latvijā būs palicis aptuveni viens miljons iedzīvotāju. Ekonomikas ministrijas prognozes par darbaspēka pieejamību rāda, ka jau līdz 2040. gadam pieaugs pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka ar profesionālo un augstāko izglītību. Līdzīga aina paveras arī citās Eiropas valstīs, un ar tagadējo labklājības līmeni ir diezgan skaidrs, ka, piemēram, Skandināvijas valstis un Vācija turpinās “nocelt” mums darbaspēku. Ko darīt?
Pēdējos gados arvien vairāk gan ikdienā, gan mediju publikācijās speciālisti runā par atkritumu apjoma samazināšanas un šķirošanas paplašināšanas nepieciešamību. Vairumā gadījumu uz to mudina praktiski apsvērumi, piemēram, ziņas, ka esošo atkritumu poligonu piepildījums sasniedz maksimumu, iedzīvotāju pretestība jaunu atvēršanai un mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas pārstrādāt noteiktus atkritumus no jauna izmantojamos un Latvijas sabiedrībai ļoti nepieciešamos resursos, piemēram, elektrībā un siltumenerģijā [1]. Turklāt no 2024. gada 1. janvāra bioloģisko jeb pārtikas atkritumu šķirošana ir obligāta [2]. Tāpēc aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā iedzīvotāji un uzņēmumi, kuru saimniekošanas rezultātā rodas atkritumi, ir gatavi iesaistīties atkritumu daudzuma samazināšanā un to saprātīgas tālākās pārstrādes atbalstā.
Pēdējā laikā izskan vairāku pašvaldību plāni par jaunu bērnudārzu būvniecību – tas notiek laikā, kad būvniecības izmaksas ir krietni kāpušas, kad dzimstība ir vismazākā pēdējo 100 gadu laikā. Pierīgā, uz kurieni migrējuši daudzi rīdzinieki, patlaban ir akūta nepieciešamība pēc vietām bērnudārzā, jo daudzās apkaimēs dzimstības bilance ir pozitīva un Pierīgā ir lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars – teju 20% – valstī. Savukārt Rīgā novērota tendence iedzīvotāju skaita samazinājumam, un aprēķini atklāj, ka līdz 2025. gadam rinda uz vietām bērnudārzos galvaspilsētā izbeigsies. Turklāt jau tagad esošajos bērnudārzos trūkst pedagogu.
llgtermiņa mājokļu politikas trūkums valstī ir izraisījis mājokļu krīzi. Rīgas Tehniskās universitātes eksperti ir secinājuši – padomju laikos celtajām daudzdzīvokļu mājām nolietojums ir sasniedzis kritisko slieksni. Tas ir drauds - ja tuvāko gadu laikā netiks veikta plaša padomju blokmāju renovācija, daudzi cilvēki var palikt bez mājokļa.
Plašākas iespējas vietējām kopienām iesaistīties pašvaldības darbā un efektīvāki rīki vietējo iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanai – to sola jaunais Pašvaldību likums, kas stājās spēkā šā gada janvārī. Viens no šādiem rīkiem, kam īpašu atbalstu paudis Valsts prezidents Egils Levits, ir iespēja pašvaldību teritorijās izveidot vēlētas iedzīvotāju padomes vietējo iedzīvotāju interešu pārstāvībai. Ieguvumu no iedzīvotāju līdzdalības patiešām ir daudz – informētāki pašvaldības lēmumi un efektīvāka resursu izmantošana, iedzīvotāju saliedētības veicināšana, lielāka uzticēšanās pašvaldībai un noturība krīzes situācijās, un citi. Taču, kā nodrošināt, lai iedzīvotāju līdzdalība nepaliek tikai “uz papīra”?
Šajā rakstā meklēsim atbildes uz to, kāpēc Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas valstīs, kurā:
ta 400 km rādiusā un arī lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju, te tiek saražotas divas trešdaļas Latvijas iekšzemes kopprodukta. Rīgas reģiona lielais īpatsvars Latvijas ekonomikā diktē secinājumu: atstājot novārtā attīstību Rīgā, arī Latvijas ekonomika pieņemties spēkā nevar. Gluži kā ar jebkuru dzīves kvalitātes dimensiju – veselību, laimi, pārticību, paļāvību uz nākotni un uzticēšanos cilvēku starpā – ja Rīga šajā ziņā klibo, arī Latvijas sniegums šajās jomās nevar būt izcils. Kāda ir bijusi Rīgas reģiona attīstības dinamika kopš 1990. gadiem? Ar ko Rīga atšķiras no Tallinas, Viļņas un citām Eiropas pilsētām – ienākumu, drošības, veselības, infrastruktūras, vides piesārņojuma un pilsētas pārvaldības ziņā? Kuras pilsētas iedzīvotāji ir laimīgāki un vairāk uzticas viens otram? Vai rīdzinieki bauda visaugstāko iespējamo dzīves kvalitāti reģionā, vai Latvijas galvaspilsēta strauji iedzen reģiona līderus, vai tieši pretēji - ir indikatori, kas liecina, ka Rīga drīzāk pakāpeniski “noiet no trases”? Pārfrazējot Nobela prēmijas laureātu ekonomikā Rob
Mājas renovāciju var salīdzināt ar jaunas automašīnas iegādi. Pēc iegādes nepieciešama tās regulāra tehniskā apkope. Ja nerūpēsies, tā darbosies neefektīvi. Un, tāpat kā automašīnai, arī ēkai ir savi nosacījumi, lai tā kalpotu ilgi un efektīvi.
“Vai mūsu mājā neradīsies nopietnas plaisas, ja pavisam tuvu tiks celta jaunbūve? Kā mēs varam būt droši, ka nebūs kā Ģertrūdes ielā, kur kaimiņi joprojām ne auto var normāli novietot, ne paši līdz saviem dzīvokļiem tikt. Ko mums darīt?” Šādi un līdzīgi jautājumi, vērojot pēdējo gadu negadījumus Rīgā, rodas jebkuram daudzdzīvokļu nama iedzīvotājam, kuram netālu no mājas sākas vai tiek plānota būvniecība.
Pašvaldību attīstība ir atkarīga ne vien no prasmīgiem tās saimniekiem, bet arī izaugsmes iespējām ar dažādu projektu palīdzību. Viens no būtiskākajām attīstības instrumentiem, īpaši mazajām pašvaldībām, ir valsts un Eiropas Savienības (ES) projekti, kas atbalsta gan infrastruktūras sakārtošanu, gan pilnvērtīgas sociālās vides veidošanu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
