Ilustratīvs attēls. Foto: Zane Bitere, LETA
Rīga pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta 400 km rādiusā un arī lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju, te tiek saražotas divas trešdaļas Latvijas iekšzemes kopprodukta. Rīgas reģiona lielais īpatsvars Latvijas ekonomikā diktē secinājumu: atstājot novārtā attīstību Rīgā, arī Latvijas ekonomika pieņemties spēkā nevar. Gluži kā ar jebkuru dzīves kvalitātes dimensiju – veselību, laimi, pārticību, paļāvību uz nākotni un uzticēšanos cilvēku starpā – ja Rīga šajā ziņā klibo, arī Latvijas sniegums šajās jomās nevar būt izcils.
Kāda ir bijusi Rīgas reģiona attīstības dinamika kopš 1990. gadiem? Ar ko Rīga atšķiras no Tallinas, Viļņas un citām Eiropas pilsētām – ienākumu, drošības, veselības, infrastruktūras, vides piesārņojuma un pilsētas pārvaldības ziņā? Kuras pilsētas iedzīvotāji ir laimīgāki un vairāk uzticas viens otram? Vai rīdzinieki bauda visaugstāko iespējamo dzīves kvalitāti reģionā, vai Latvijas galvaspilsēta strauji iedzen reģiona līderus, vai tieši pretēji - ir indikatori, kas liecina, ka Rīga drīzāk pakāpeniski “noiet no trases”?
