Policijas nožogojuma lentas pie dzīvojamās mājas Ģertrūdes ielā 63, kuras sienās parādījušas plaisas un Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi nama ekspluatāciju. Foto: Zane Bitere, LETA
“Vai mūsu mājā neradīsies nopietnas plaisas, ja pavisam tuvu tiks celta jaunbūve? Kā mēs varam būt droši, ka nebūs kā Ģertrūdes ielā, kur kaimiņi joprojām ne auto var normāli novietot, ne paši līdz saviem dzīvokļiem tikt. Ko mums darīt?” Šādi un līdzīgi jautājumi, vērojot pēdējo gadu negadījumus Rīgā, rodas jebkuram daudzdzīvokļu nama iedzīvotājam, kuram netālu no mājas sākas vai tiek plānota būvniecība.
Diemžēl cilvēku satraukums ir pamatots, jo labu un nomierinošu atbilžu uz šiem jautājumiem nav. Tieši otrādi – ir ļoti liela iespēja, ka šādas cietušas mājas iedzīvotāji paliks vieni paši cīņā par sava īpašuma saglabāšanu un iespēju atgriezties normālā dzīvē.
Kādēļ tā? Faktiski te saduras vairāki problēmu bloki – ēku tehniskais stāvoklis, īpašnieku attieksme pret savu īpašumu, nekustamā īpašuma attīstītāju intereses un normatīvo aktu prasības.
