Bitcoin un citas kriptovalūtas turpina iekarot pasauli, taču joprojām rada lielu finanšu risku to īpašniekiem.
Sarunāties ar bērnu par naudu un finansēm ir visai nepateicīga nodarbe. Tēma jaunam cilvēkam neinteresanta un šķietami mazaktuāla, turklāt arī pašam vecākam visi jautājumi var nebūt pilnībā skaidri. Tomēr runāt par naudu, krāšanu, aizņēmumiem un ieguldījumiem nudien ir vērts, jo no šo jautājumu izpratnes tiešā veidā ir atkarīga mūsu bērnu labklājība. Pensijas uzkrājumu kontekstā var teikt, ka izpratnes un pareizu lēmumu “cena” ir vismaz 100 tūkstošus eiro vērta.
Sabiedrisko attiecību speciāliste Olga Kazaka domā ilgtermiņā — ne tikai attiecībā uz savu uzņēmumu, bet arī uz personīgo maciņu. Jau vairāk nekā 20 gadus viņa investē un šo prasmi māca arī savai meitai
Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast. Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies savā dzīvē, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība - vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība - vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam.
Nacionālajai apvienībai draud valsts finansējuma zaudēšana uz gadu un prasība atmaksāt aģitācijā pārtērētos 210 tūkstošus. Šī ir lielākā, bet ne vienīgā KNAB atklātā nelikumība partiju finansēs Saeimas vēlēšanu gadā
2023. gads ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē finanšu sektoram ir bijis izaicinājumiem pilns, bet vienlaikus arī pieredzes un iespējām bagāts periods. Ekonomiku sašūpoja virkne dažādu ārēju faktoru, no nestabilas ģeopolitiskās situācijas un pat karadarbības vairākos reģionos līdz procentu likmju izmaiņām un energoresursu un izejvielu cenu svārstībām. Šie notikumi prasījuši īstus “dzelzs nervus” katram uzņēmējam, lai spētu nemitīgi pielāgoties, pieņemt nestandarta lēmumus, kā arī meklēt pilnīgi jaunus, unikālus risinājumus savas darbības saglabāšanai un attīstīšanai.
Interviju Evikai Siliņai lūdzām jau divas dienas pirms viņas kabineta apstiprināšanas Saeimā 15.septembrī, taču izbrīvēt laiku sarunai jaunajai premjerministrei nenācās viegli. Tā esot bijusi «liela pretimnākšana no mūsu puses pirmajā darba dienā», viņa bilda pirms sarunas, kas notika uzreiz pēc koalīcijas sēdes 18.septembrī Ministru kabineta Zaļajā zālē, kur notiek valdības sēdes. Esot bijis «traks grafiks», un «ceru, ka būšu loģiska tik vēlu vakarā».
Foto -
Eiropas Zaļais kurss, kas ilgtermiņā paredz padarīt ES ekonomiku efektīvāku, cilvēkam un videi draudzīgāku, tuvāko desmitgažu laikā nozīmē visaptverošas un dziļas pārmaiņas praktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs.
Šā gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā. Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.
Finanšu spēks un ietekme ir abstrakcijas, kas reti kad top uzskatāmi redzamas. Ikdienā šo spēku nevar aptaustīt, taču ir skaidrs, ka banku un citu finanšu iestāžu līdzdalība un starpniecība jaunu globālu vai reģionālu iniciatīvu īstenošanā ir būtiska un nozīmīga sastāvdaļa. Līdzīgi ir ar ilgtspējas ieviešanu – finanšu nozarei ir izšķirīga loma tajā, lai sabiedrībā iekustinātu ilgtspēju plašākā kontekstā. Nevis kā institūciju izdomātu regulu, likumu un prasību obligātu izpildi, bet kā domāšanu un tās izrietošu rīcību, kas vērsta uz ētiskāku, videi draudzīgāku darbību biznesā un mūsu ikdienā. Jāpiekrīt Pasaules Dabas fondam, kas atzinis, ka tieši finanšu nozare ir tā, kas var stimulēt pāreju uz ilgtspējīgāku pasauli, piekrītot ieguldīt, aizdot un apdrošināt tādus uzņēmumus, kuri pārvalda savus riskus un ietekmi[1]. Mūsdienās šī pāreja jau notiek, uzņēmumiem tā kļūst par stratēģisku priekšrocību.
Uzņēmējiem, kas raduši ik dienu riskēt biznesā, personīgās finanses var kļūt par drošības salu. Tāpēc turpmākajos Ir Nauda numuros pieredzējuši eksperti dalīsies ar finanšu pratības padomiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
