Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju Latvijā ir grūtības samaksāt rēķinus un veidot uzkrājumus, rāda Swedbank pētījums. Kāpēc tā ir problēma galvenokārt jauniešiem un sievietēm, skaidro finanšu pratības eksperte Evija Kropa
Kādi ir aktuālākie sarunu temati, domājot par izaicinājumiem finanšu sektorā un ekonomikā? Tādu ir daudz, bet centīšos pieskarties tiem, kas ir aktuālāki finanšu sektoram. Vispirms – jautājums par to, cik daudz ir jāregulē bankas? Otrs jautājums ir, vai var piespiest bankas kreditēt vairāk un kas būtu jādara, lai veicinātu kreditēšanu? Kāda ekonomiskā politika ir kreditēšanu veicinoša? Trešais jautājums – kas jādara, lai attīstītu kapitāla tirgu Latvijā? Un, visbeidzot, kāda veida kapitālismu mēs vēlamies Latvijā un kādu lomu šajā modelī mēs vēlamies piešķirt valstij piederošajiem uzņēmumiem? Šajā rakstā centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem.
Kāpēc pasaulē lielākās ekonomikas — ASV — politiķi vairs neieklausās ekonomistu padomos?
Pensiju 1. līmenis ir atkarīgs no tautsaimniecības, 2. līmenis no banku prasmes
Pasaules tirgi
Šā gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs. Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas, – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.
Uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem ir būtiski atbalstīt jaunas iniciatīvas, lai veicinātu inovācijas un tautsaimniecības kopējo izaugsmi ilgtermiņā. Atbalstot inovatīvas mācību programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū nepieciešamas prasmes un zināšanas, uzņēmēji ne tikai iegūst iespēju atrast jaunus talantus, bet arī sniedz savu ieguldījumu kopējā uzņēmējdarbības ekosistēmas un ekonomikas izaugsmē. Nevajadzētu ļaut aizspriedumiem kavēt iesaisti šādos projektos, kas sniedz virkni dažādu ieguvumu gan katram uzņēmumam, gan ekonomikai kopumā.
Lai uzceptu pankūkas, vajag pienu, olas un miltus, turklāt noteiktās proporcijās. Palielinot tikai piena vai olu, vai miltu apjomu, ir iespējams uzcept vairāk pankūku. Taču diez vai tādā gadījumā pieaugs to ēdāju gūtā labsajūta, jo kvalitāte būs pasliktinājusies – pankūkas būs par mīkstu vai cietu, biezu vai plānu. Šī elementārā patiesība tiek aizmirsta, runājot par banku darbību un reālās jeb nefinanšu ekonomikas nodrošinājumu ar naudu kopumā.
Mazāk, bet lielākas
Par spīti grūtībām ar padomju laika statistiku, beidzot ir aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts no 1920.gada. Žurnālā Ir projekta zinātniskais vadītājs Gatis Krūmiņš atklāj pārsteidzošus secinājumus gan par Ulmaņa, gan padomju laikiem.
Zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu dibināšanas veicināšana ir tikai viens solis, daudz svarīgāk ir tos noturēt valstī ilgtermiņā, kad notiek investīciju piesaiste un tehnoloģiju attīstība, jo lielākie ieguvumi seko tikai pēc tam – diemžēl ar to mums valstī privātajā sektorā klibo.
Mūsu ekonomiskajai politikai un sabiedrības diskusijai par to ir izmisīgi trūcis konkrētības
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
