Pensiju 1. līmenis ir atkarīgs no tautsaimniecības, 2. līmenis no banku prasmes
Bija pagājis tikai nedaudz vairāk par stundu no brīža, kad valdība ar sociālajiem partneriem vienojās par nodokļu izmaiņām, kad manā e-pastā jau iekrita pirmais sāpju kliedziens no bankām. Todien sekoja vēl trīs, un kopš tā laika gandrīz vai katru dienu starp pārējiem sabiedrisko attiecību materiāliem atrodams viens vai divi dramatiski paziņojumi par to, cik briesmīgs ir lēmums uz trīs vai četriem gadiem (nevis 10 vai vairāk, kā bankas saka) pensiju 1. līmenī iemaksāt nevis 14%, bet gan 15% no darbinieka bruto algas, savukārt 2. līmenī attiecīgi samazināt iemaksu no 6% līdz 5%.
Nu jau ir pierasts, ka banku PR cenšas «paņemt ar masu». Der tikai atcerēties, kā pērn tika drebināti sabiedriskās telpas griesti saistībā ar plāniem bankām uzlikt nodevu, lai kompensētu hipotekāro kredītu maksājumu straujo pieaugumu. Bankas kļūšot vājākas un ierobežošot kreditēšanu, ekonomika cietīšot utt. Jāpiekrīt, ka Saeimas lēmums šajā jautājumu nebija optimāls, jo palīdzēja arī daudziem, kuriem atbalsts nebija nepieciešams, tomēr ir vērts pieminēt, ka pēc visa saceltā trača bankas turpina pavisam pieklājīgi pelnīt (gada pirmajos sešos mēnešos gandrīz tikpat, cik pērn), un pirms dažām nedēļām banku lobija organizācija izsūtīja preses relīzi, kurā piestrādāja pie savu biedru tēla spodrināšanas ar virsrakstu: «Šogad aug mājokļu kreditēšana.»
