Pasaules tirgi
Uz augšu
Eirozonas valstīs arvien vairāk mājsaimniecību piesakās kredītiem, kas liecina, ka palielinās optimisms par ekonomikas stāvokli, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījums. Pēc vairākkārtējas eiro procentu likmes palielināšanas, kas sākās 2022. gada vasarā, lai slāpētu inflāciju, ECB šā gada jūnijā beidzot to samazināja par 0,25 procentpunktiem. Nākamais samazinājums varētu sekot septembrī. Vienlaikus mazliet sarukusi uzņēmumu interese par aizņēmumiem. ECB mudina komercbankas būt labvēlīgākām pret klimatneitrālām «zaļām» kompānijām un stingrākām pret tā dēvētajiem «brūnajiem» uzņēmumiem.
Daudz darba
Kamēr daudzviet pasaulē tiek diskutēts par četru dienu darba nedēļas ieviešanu, Grieķija spērusi pretēju soli — liberāli konservatīvā valdība ieviesusi 48 stundu jeb sešu darba dienu nedēļu. Arodbiedrības to sauc par bezjēdzīgu barbarismu, bet valdība skaidro, ka tas ir vienīgais ceļš, kā risināt kvalificētu darbinieku trūkumu. Kopš 2009. gada, kad Grieķiju satricināja smaga finanšu krīze, valsti pametuši aptuveni 500 tūkstoši galvenokārt jaunu cilvēku. Tas ir milzīgs robs valsts darba tirgū, kurā nodarbināti 4,6 miljoni cilvēku. Jaunā 48 stundu darba nedēļa attiecas tikai uz privātajiem uzņēmumiem, kas nodrošina pakalpojumus visu diennakti. Savukārt ražošanas uzņēmumos darbinieki var izvēlēties pagarināt darba nedēļu vai nu par divām, vai par astoņām stundām, par to saņemot 40% piemaksu. Eurostat dati liecina, ka jau līdz šim grieķiem bija garākā darba nedēļa Eiropas Savienībā — viņi vidēji strādā 41 stundu nedēļā. Īsākā darba nedēļa ir Nīderlandē — 33,2 stundas. Latvijā vidējais rādītājs ir 39 stundas.
