Izstādē Gleizds, šķēres, papīrīt’s Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā viesojās britu māksliniece Sofija de Oliveira Barata, kura ar saviem darbiem cenšas mainīt izpratni par protēzēm
Kultūras portāla Punctum redaktore un izstādes Iekāres vārdā līdzautore Laura Brokāne aicina uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju visus, kas vēlas izprast ķermeni un tā lomu Latvijas kultūras vēsturē
Rīgas Mākslas telpā vēl nedēļu skatāma multimediālās mākslinieces Danielas Vētras izstāde Neatkarības deklarācija. To apvij skandaloza gaisotne, un kritika māksliniecei pārmet sievietes seksualizāciju. «Vēlētos dzīvot vidē, kur sievietes tiktu uzklausītas bez pārmetumiem, šaubām un vainošanas,» saka Vētra. Par to arī viņas darbs
Ko dod elpošanas vingrinājumi, un kā tie var palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti
Tagadējā vidējā un vecākā paaudze izauga un lielu daļu mūža nodzīvoja, tikai aptuveni nojaušot savu svaru. Pat pulsa rādītāju uzzināja, labi ja dažas reizes gadā ārsta apmeklējuma laikā, bet nostaigāto soļu skaitīšana vai stresa līmeņa mērīšana nenāca pat prātā. Taču cilvēki vēl iepriekšējā gadsimta nogalē kustējās daudz vairāk, jo to prasīja tā laika dzīvesveids.
17. septembris. KONCERTS. ĪSTĀ SĀLSMAIZE NACIONĀLĀ TEĀTRĀ LIELAJĀ ZĀLĒ. Martā teātra virtuvē rasols jau bija sagriezts, kūka cepās, mūziķi iemēģināja vakara repertuāru, bet — durvis uz teātru virtuvēm pēkšņi tika slēgtas! Ko mēs šajā laikā esam apguvuši un sapratuši, uzzināsit koncertā, raksta teatrālā koncerta veidotāji. Koncerta režisori — visi, kam nav slinkums. Piedalās dziedošie teātra aktieri. Biļetes cena 8—25 €. Bilesuparadize.lv
Laikā, kad, pateicoties tehnoloģiju pieejamībai, saziņa kļūst arvien pieejamāka un intensīvāka, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 58%* atzīst, ka jūtas vientuļi, turklāt katrs trešais šādi jūtas nevis vienatnē, bet gan citu cilvēku sabiedrībā. Kāpēc tā notiek un kā izvairīties no vientulības sajūtas tehnoloģiju laikmetā?
Katra šodienas investīcija sevī ir tas, ar ko mēs varēsim pelnīt nākotnē. Tikai saprotot un apzinoties, ko varam sniegt savam organismam, spēsim izdarīt racionālākas un loģiskākas izvēles. Kā mūsu ikdienas sasniegumus un produktivitāti darbā vai citās jomās var ietekmēt tik šķietami pašsaprotamas lietas kā miegs vai tas, ko ēdam pusdienās?
Statistikas dati gadu no gada rāda, ka Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis uzlabojas, tomēr ikdienas darbs ar pacientiem liek šo patiesību apšaubīt. Ja salīdzinām ar iepriekšējām paaudzēm, katra nākamā arvien vairāk cieš no tādām slimībām, kas saistītas ar apkārtējās vides kaitīgo ietekmi, piemēram, alerģiju un astmu. Tāpat palielinās sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaits, un pavisam agrā vecumā var novērot kaites, kas skar balsta un kustību funkcijas. Šo un daudzu citu slimību cēloņi ir mūsdienu cilvēka dzīvesveids, kā arī zināšanu un izpratnes trūkums par savu ķermeni. No pieredzes var teikt, ka patlaban kā lielo, tā mazo pacientu zināšanas par tehnoloģijām ir krietni labākas nekā par savu ķermeni un veselību, tai skaitā – reproduktīvo.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
