Sofija de Oliveira Barata. Foto — Reinis Hofmanis
Izstādē Gleizds, šķēres, papīrīt’s Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā viesojās britu māksliniece Sofija de Oliveira Barata, kura ar saviem darbiem cenšas mainīt izpratni par protēzēm
Viņa ir radījusi rokas protēzi, kas atgādina kustīgu taustekli, un tādu, kurā ir apslēpts pilotējams drons. Viņa ir darinājusi kāju, kurā ir antīka pulksteņa mehānisms ar dzeguzi, un citu, kas vienlaikus kalpo kā ūdenspīpe marihuānas smēķēšanai. Viņa darbojas vienlaikus medicīnā un mākslā, radot valkājamas skulptūras, kas rosina labvēlīgas diskusijas par ķermeni, tā dažādību un citādības pieņemšanu. Ar saviem darbiem Sofija de Oliveira Barata maina attieksmi pret protēzēm, padarot tās par pašizpausmes līdzekli, kuru nēsāt ar lepnumu.
«Kāds karavīrs, kas bija zaudējis kāju Irākā, teica, ka armijā viņi par šādām lietām jokojuši: tāds skrāpējums vien ir. Atgriežoties civilajā dzīvē, viņam bija grūti sadzīvot ar līdzjūtību apkārtējo cilvēku acīs,» Sofija stāstīja prezentācijā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā pāris dienas pirms mūsu tikšanās. «Viņš vēlējās ko tādu, lai cilvēkiem vismaz būtu, uz ko skatīties. Izveidojām protēzi, kurā naturālistiska pēda pāriet metāla konstrukcijā. Viņš vēlāk priecīgi stāstīja, ka tagad visi nākot klāt ne vairs ar līdzjūtību, bet sajūsmu.»
