Lai gan attīstās, Latgale joprojām ir nabadzīgākais reģions ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Taču šeit atrodamas arī īstas pērles — vieni no vērtīgākajiem uzņēmumiem valstī. Kas vēl nepieciešams, lai Latgale izsistos?
Latvijā pašlaik ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia veiktā aptauja atklāj: 85% Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.
Darba tirgū pārmaiņas notiek, bet pa gabaliņam un pa kripatiņai. Izslēdzot pandēmijas iekustinātās darba tirgus šūpoles, varētu teikt, ka bezdarba līmenis praktiski nav mainījies kopš 2018. gada. Bezdarbs ir diezgan zems pat pēc ļoti viduvēja ekonomikas kopējā snieguma perioda.
2024. gadā ekonomika mēģināja lidot ar vienu spārnu, kurā turklāt trūka vairākas lidspalvas. No Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ eksports piedzīvoja krīzi. Privātais patēriņš gandrīz nemainījās, investīcijas pat saruka, bet kopējo aktivitāti aptuveni iepriekšējā gada līmenī noturēja valsts izdevumi.
Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules (un Latvijas) ekonomika ir mainījusies uz visiem laikiem; taču pašlaik 2020. gads uz labklājības pieauguma grafika izskatās tikai kā neliela aizķeršanās. Tomēr, pat paturot prātā šo ilūzijas efektu, reti kurš apšaubīs, ka 2025. gads pasaules ekonomikai tiešām var atnest būtiskas pārmaiņas – valstīm arvien skaidrāk sadaloties ģeopolitiskajos blokos, jaunievēlētam ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot ar tirdzniecības kariem, bet lielākajās Eiropas Savienības (ES) ekonomikās Vācijā un Francijā ieilgstot politiskai nestabilitātei. Ko 2025. gads sola tieši Latvijas ekonomikai?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba gandrīz nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Šā gada pirmajā pusē darba tirgu varētu raksturot kā “plakanu” - tieši tāpat kā Latvijas ekonomiku kopumā. Bezdarba līmenis kopš gada sākuma samazinājies, bet gada laikā tas ir pieaudzis. Tā kā darba tirgu ietekmē sezonas, izmaiņas gada laikā ir svarīgāks rādītājs. Taču darbaspēka apsekojuma aptaujās izmērītais pieaugums ir neliels, turklāt reģistrētais bezdarbs 2. ceturksnī bija zemāks nekā pirms gada – vidēji 5,2% salīdzinājumā ar 5,6% pirms gada. Lai arī uz aptaujām balstītos darba meklētāju īpatsvara datus mēdz dēvēt par “faktisko” bezdarbu, var ticami argumentēt, ka reģistrētais bezdarbs drīzāk atspoguļo reālo situāciju. Rezumējot vienā teikumā - bezdarba līmenis nav būtiski mainījies.
Latvijai hroniski trūkst darbinieku – kā speciālistu ar augstu kvalifikāciju, tā arī vienkāršāka darba darītāju. Tieši kvalitatīva cilvēkkapitāla pieejamība ir nozīmīgs šķērslis Latvijas konkurētspējas uzlabošanai, kas saistīts ar nepietiekami kvalificētiem darbiniekiem, iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka Latvijas sabiedrība noveco. Publiski izskan viedokļi par “nepopulāru lēmumu” nepieciešamību, lai risinātu darbaspēka pieejamības problēmu, ar to pamatā saprotot imigrācijas iespēju paplašināšanu darbinieku ieplūšanai no ārvalstīm, kā arī sociālā atbalsta programmu sašaurināšanu, lai motivētu cilvēkus strādāt, nevis “dzīvot uz pabalstiem”. Abi šie virzieni ir diskutējami, taču aktualizējams vēl viens – iekšējo darbaspēka rezervju atgriešanu darba tirgū profesijās, kur darbinieki ir vajadzīgi visvairāk, kā arī to, ka ekonomikas politikai ir jāizriet no cilvēka dzīves kvalitātes interešu viedokļa.
Rīgā norisinājās ikgadējā starptautiskā konference Nākotnes darbs, un tajā tika plaši diskutēts par Latvijas un globālajiem darba tirgus izaicinājumiem, kā arī nākotnes perspektīvām. Galvenās atziņas liecina, ka demogrāfijas tendences un kopējā statistika, kas saistāma ar nodarbinātības jautājumiem, ir izaicinoša, taču labā ziņa - ir skaidri virzieni risinājumiem un atbildēm uz izmaiņām globālajā darba tirgū.
Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi. Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.
Pirmo reizi daudzu gadu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Visās Baltijas valstīs bezdarbs ir gada laikā pieaudzis. Šā gada sākumā darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 7,2%, Lietuvā - 7,8%, bet Igaunijā - 8,2%.
Pašreizējās konkurences apstākļos par motivētu un lojālu darbinieku piesaisti darba intervija ir nozīmīgs notikums darba devējam, jo jāspēj rast precīzs un ieinteresējošs veids kandidātu uzrunāšanai. Bieži piemirstam vēl kādu darba intervijas aspektu – tās laikā pretendentam rodas priekšstats par uzņēmumu vai institūciju, un savus iespaidus viņš vai viņa atstāstīs tālāk. Īpaši tas attiecas uz pretendentiem, kuri saņems atteikumus, jo viņu gluži vienkārši būs vairāk, un viņu viedoklis būs ar potenciāli negatīvu ievirzi. Tomēr profesionāla intervija var atstāt labu iespaidu arī šajos cilvēkos, jo ikviens no viņiem nākotnē var izrādīties piemērots ja ne konkrētajai, tad citai amata pozīcijai.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
