Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Šā gada pirmajā pusē darba tirgu varētu raksturot kā “plakanu” - tieši tāpat kā Latvijas ekonomiku kopumā. Bezdarba līmenis kopš gada sākuma samazinājies, bet gada laikā tas ir pieaudzis. Tā kā darba tirgu ietekmē sezonas, izmaiņas gada laikā ir svarīgāks rādītājs. Taču darbaspēka apsekojuma aptaujās izmērītais pieaugums ir neliels, turklāt reģistrētais bezdarbs 2. ceturksnī bija zemāks nekā pirms gada – vidēji 5,2% salīdzinājumā ar 5,6% pirms gada. Lai arī uz aptaujām balstītos darba meklētāju īpatsvara datus mēdz dēvēt par “faktisko” bezdarbu, var ticami argumentēt, ka reģistrētais bezdarbs drīzāk atspoguļo reālo situāciju. Rezumējot vienā teikumā - bezdarba līmenis nav būtiski mainījies.
Par to liecina arī straujais algu kāpums – tā nebūtu, ja būtu potenciālo darbinieku pārpilnība. Turklāt nav tā, ka algas straujāk augtu augstākas kvalifikācijas nozarēs, kas varētu liecināt par strukturālā bezdarba problēmu, ir drīzāk otrādi. Visbeidzot, ja reģistrētais bezdarbs 4% līmenī Rīgā nav nekas neparasts, tad tas, ka šis rādītājs gan Vidzemē, gan Kurzemē un Zemgalē ir apmēram 5%, ir ļoti īpaša situācija. Tas nozīmē, ka attīstības ģeogrāfiskās nesabalansētības problēma mazinās, ko apstiprina arī straujais algu kāpums nozarēs, kurās darba vietas ir izvietotas vienmērīgi visā teritorijā. Visbeidzot nodarbināto skaita attiecība pret iedzīvotāju kopskaitu vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir tuva vēsturiski augstākajam līmenim.
