Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem. Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu. Eco Baltia vide remontdarbnīcā Lab!* kā atkritumi ir nonākušas pat vairākus tūkstošus eiro vērtas iekārtas, kuru remonts izmaksā tikai 5 eiro, tāpēc jāsecina, ka Latvijā laikam netrūkst ļoti bagātu cilvēku.
Kā rakstīja Ojārs Vācietis, gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Cik zaļš ir bijis šis gads Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, salīdzinot ar citām valstīm, un cik zaļš solās būt nākamais? Pagaidām šķiet, ka kopumā visi – gan iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, gan nozare – esam uz pareizā ceļa, kaut arī daži paradumi vēl ir jāizkopj. Piemēram, bioloģisko atkritumu šķirošana.
Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas Eco Baltia grupas uzņēmumu rūpnīcas: ITERUM (iepriekš – PET Baltija) jaunā rūpnīca Olainē, kas pašlaik ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un Eco Baltia vide Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem. Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?
Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem. Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?
Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 300 miljonu tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē. Daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās, mikroplastmasā.
Diskusijās par ilgtspēju parasti dominē klimata pārmaiņu tēma. Tomēr ilgtspēja ir krietni plašāks jēdziens, kur ieguldījumu var sniegt gan ražošanas uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji un katrs cilvēks. Divas no īpaši aktuālām jomām, kur vajadzīga plašāka sabiedrības iesaiste, ir aprites ekonomikas principu ieviešana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
Plastmasas izstrādājumi joprojām veido vienu no lielākajiem vides piesārņojumiem pasaulē. No vienas puses, tā ir viegli pieejama un salīdzinoši lēta izejviela ar daudzveidīgu pielietojumu, bet, no otras puses, pēdējos gadu desmitos ir saražots tik daudz plastmasas vienību, ka tā kļuvusi par globālu vides piesārņojuma problēmu, tāpēc iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās pašu radīto atkritumu šķirošanā, bet ražotājiem būtu vairāk jādomā par pārstrādātas plastmasas izmantošanu pirmreizējo materiālu vietā.
Vai klimata krīzi novērsīs mana vainas sajūta? Visticamāk, ne. Kaut vai tāpēc, ka neesmu augstas klases inženiere, kas postošo sajūtu varētu iegrožot tādu tehnoloģiju radīšanā, kas patiesi cīnās pret globālo sasilšanu (šādi risinājumi jau top, un par tiem lasi tālākajās lappusēs!). Un tomēr vārdu salikums «zaļš dzīvesveids» šķiet cieši saistīts ar apziņu, ka darām par maz. Vajadzētu vēl zaļāk, patērēt vēl mazāk, šķirot vēl cītīgāk.
Transporta jomā
Kā īstā konteinera atrašanu padarīt par aizraujošu spēli un šķirošanas miskastes mājoklī — par stilīgu dizaina elementu
Šā gada jūlijā Latvijā tiek plānots ieviest arī «piesārņotājs maksā» principu tekstila preču ražotājiem un pārdevējiem
Vai tu zini, cik Latvijā ir elektroauto?
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
