Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts aicināts uzņemties LTV Ziņu dienesta vadītāja amatu. Kolāts piekritis, stāsta, ko jaunajā amatā darīs un no kā viņam, par spīti visam, nemaz nav bail
Pēdējoreiz ar Dzintri tikos kādā Purvciema bārā, kur teicu: ai, ej prom no tā radio. Esmu samērā ietekmīgs cilvēks, - tā neilgi pēc medijos nonākušās ziņas, ka Latvijas radio ģenerāldirektors apsver piedāvājumu vadīt Latvijas televīzijas Ziņu dienestu, tviterī ierakstīja viņa meita Elīna Kolāte. Lai arī šīs nedēļas sākumā Dzintris Kolāts vēl atstāja mazu atkāpšanās ceļa strēķi, nesakot simtprocentīgu «jā», tiekoties ar viņu, bija jūtams, ka jau izlēmis. Amatu viņš pieņems. «Starp citu, jūs laikam nepamanījāt - meitai tviterī nosūtīju ziņu atpakaļ: kā viņai nav kauna - pēdējo reizi esam tikušies muzejā vai simfoniskajā koncertā, nevis bārā,» viņš pajoko. Kāda ir ilggadējā Latvijas radio vadītāja motivācija uzņemties darbu sabiedriskajā televīzijā, kas pēdējos gados asi kritizēta par kvalitāti, apšaubīta tās neatkarība, turklāt cits pēc cita to pamet spēcīgi žurnālisti? «Es nejūtos labi jau ilgu laiku,» Kolāts atbild. «Darbā ir sasniegts zināms līmenis, Latvijas radio reitingi nav slikti, ir izcīnīti līdzekļi. Un tagad ir bailes no rutīnas. Padomju laikā bija virpotāji veterāni, skolotāji veterāni, man tā negribas.» Kopš saņēmis darba piedāvājumu, Kolāts lieku reizi apdomājies, ka iekāpis jau sestajā gadu desmitā un «vai nu jāpieņem izaicinājums, vai jāsēž un rimti jānoskatās, kā garām aizslīd dzīve». Sajūtas saasinājusi kāda sīka, komiska epizode: nesen sabiedriskajā transportā viņam sēdvietu piedāvājusi jauna meitene. «Sākumā pat nesapratu - kāpēc tā, kas notiek,» viņš smejas.
