Valoda spēlējas

  • Anda Burve-Rozīte
  • 07.09.2016
  • IR
Ronalds Briedis.

Ronalds Briedis.

Dzejnieks un Literārās akadēmijas vadītājs Ronalds Briedis Dzejas dienās aicina uzkavēties pie Raiņa pieminekļa, izstaigāt ar dzejniekiem Āgenskalnu un ieskatīties Ojāra Vācieša muzejā

Gada sākumā iznāca 36 gadus vecā Ronalda Brieža trešais dzejas krājums Zāles pret nemirstību. Viņš joko par skaitļu rotaļu: starp pirmo un otro krājumu bija četru gadu starplaiks. Starp otro un trešo - astoņu. «Līdz nākamajam laikam būs sešpadsmit.» Šķita, ka paša krājuma iznākšana varētu būt labs iemesls Dzejas dienas atzīmēt īpaši, taču Ronalds saka: «Izmantoju iespēju paklusēt. Iekšējā tukšuma sajūta ir vērtīga. Klusums, tas ir miers, un miers ir tas, pēc kā mēs visi tiecamies.» Attiecības ar klusumu Ronaldam tomēr ir savdabīgas: rakstot apkārt vajadzīgs troksnis. Taču tāds, kas uz viņu neattiecas. «Vislabāk rakstās, kad esmu sabiedriskās vietās: ir trokšņa siena, kas norobežo no pasaules, - balsis, murdoņa. Sēžu pie galdiņa, dzeru kafiju un rakstu.» Agrāk viņam šķitis, ka ar datoru nav iespējams sacerēt dzeju. Vajag papīru, pildspalvu. Redzēt, kā vārdi izskatās pierakstīti. «Kad pārdrukāju ar rakstāmmašīnu, tie ieguva citu izskatu un ļāva uz tekstu paskatīties no malas, kā svešu.» Vai dzejniekam nav kaitinoši atrauties no iedvesmas darba, lai pievērstos praktiskām lietām - pagatavotu ēst, samaksātu rēķinus un, galu galā, ietu uz darbu? Tieši darbu ne-dzejas izpratnē Ronaldam ir daudz: viņš ir Latvijas Rakstnieku savienības sekretārs referents. Vada Literāro akadēmiju, kurā jau trīspadsmito gadu mācīties rakstīt var gan tie, kuri to vēlas savam priekam, gan tie, kam ir sapnis kļūt par profesionālu rakstnieku. Ronalds atbild: «Es profāno (ikdienišķās pasaules kairinājumus) no sakrālā (dzejas šajā gadījumā) tik ļoti nenošķiru. Man sakrālā pasaule no profānās visu laiku lien laukā kā tādas zīmes.» Lai vai kā ar trokšņu sienu kafejnīcās, darba laikā Rakstnieku savienībā viņam vēl nekad nav izdevies uzrakstīt dzejoli. Telefons zvana, ierodas apmeklētāji. Iedziļināšanos prasa no dzejas pavisam atšķirīgi teksti - dokumentu kaudzes.

Jaunākajā žurnālā