Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Viņš ir mūsu maija zvaigzne, par Imantu Ziedoni saka Lija Brīdaka. «Paldies,» bijis pēdējais vārds, ko dzejnieks teicis laikabiedru atmiņu grāmatas sastādītājai
Zaļajā ielā pie sarkanās septiņstāvu mājas, kur vēl līdz 27.februārim dzīvoja Imants Ziedonis, viss notiek kā parasti maijā. Kastaņu koks, kas lielajam dabas mīlētājam caur logu signalizēja par gadalaiku maiņu, izlaidis koši zaļas lapas. Blondajai zirgastei šūpojoties pār tvirtajiem pleciem, aiziet dzejnieka pēdējo gadu jaunības eliksīrs un palīdze Binnija. Ar Liju Brīdaku, tikko iznākušās grāmatas Mans Ziedonis. Veltījums dzejniekam jubilejā sastādītāju, esam nodomājušas pasēdēt kādā no Imanta iecienītajām tuvējām kafejnīcām. Bites Blūza klubs, kur, pēc nostāstiem, dzejnieks iegriezies gan ar bērnības atmiņu grāmatas Nenoteiktā bija līdzautori Noru Ikstenu, gan ticies ar Māru Zālīti, abiem veidojot To mēs nezinām. Sarunas ar Imantu Ziedoni, pulksten 11 vēl ir ciet. Apsēžamies restorānā Burga. Dzīvē un dzīvībā allaž tik ieinteresētajam Imantam patiktu skatīties uz te pusdienojošajiem modernajiem biroju jauniešiem, bet augsti metāla pakāpieni būtu smags pārbaudījums kājām. Piens, diemžēl, nav atvests, kafija mums jādzer tieši tāda, kāda garšoja Ziedonim - melna. Labāk ņemam tēju.
