Evelīna Beire. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Ģimenes ārste Evelīna Beire vēlas panākt, lai ārsti un pacienti izprot antibiotiku riskus un nelieto šīs zāles par daudz
Pusdienām nav laika! Evelīna Beire, ģimenes ārste no Jelgavas novada, atrod vienīgo brīvo spraugu darbu grafikā: svētdienas vakarpusē. Viņa ir priecīga, ka var stāstīt par nepieciešamību ierobežot antibiotiku lietošanu Latvijā. Pasaulē par to veselības jomas speciālisti sabiedrībai katru gadu atgādina novembrī, Pasaules Antibiotiku nedēļā — laikā, kad Latvijā svin valsts svētkus.
Daktere sirsnīgi smejas, izdzirdējusi manu salīdzinājumu: ja antibiotikas cilvēce lieto par daudz, pret tām rezistentie jeb izturīgie mikroorganismi ir kā nindzjas, kas uztrenē «muskuļus» un klimst sabiedrībā, it īpaši slimnīcu vidē, nereaģēdami uz zālēm un nokaudami ar tiem piesārņoto cilvēku organismus. Viņa uzreiz atgādina, ka komisks ir tikai salīdzinājums. Realitāte — skarba. Katru gadu Eiropas Savienībā un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs (EEZ) mirst 33 tūkstoši cilvēku, kuru nāvi izraisījušas infekcijas, kas saistītas ar iepriekš minētajiem nindzjām jeb mikroorganismiem, kuri nepadodas antibiotikām, — cilvēku nav iespējams izārstēt. Vienkāršiem vārdiem — jo vairāk antibiotiku lietojam un jo vairāk to ir mūsu vidē, piemēram, ar dzīvnieku un augu pasaules starpniecību, jo lielāks risks izveidoties superbaktērijām, kas antibiotiku terapiju nokrata kā ūdeni un sagrauj cilvēka organismu. Vislielākais risks tikt pie šādām superbaktērijām ir slimnīcās, bet tas iespējams arī citur. Jūs teiksit — nu kā, vajag tikai dezinficēt! Taču visu dezinficēt nav iespējams. Piemēram, elpināšanas sistēmās ir mehānisma daļas, kuras nav iespējams dezinficēt tā, ka vari būt absolūti drošs — superbaktērija tur nepaslēpās.
