Latviešu apvienības vicepriekšsēdētāja Elīna Pinto. Zīmējums – Ernests Kļaviņs.
Ir laiks Latvijā radīt jaunu stāstu par savu nacionālo pašizpratni, uzskata Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēdētāja Elīna Pinto
Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto sestdienas pēcpusdienā uz tikšanos atnāca, kā pati to raksturoja, «stilizētā tautastērpā» — ar Zemgales jostu apjozusies. Un ar pasmagu somu rokās, kurā īsts Latgales tautastērps, ko vakarā vilkt mugurā Dziesmu svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumam. Dziesmu svētki lika mums arī mainīt sarunas vietu — Zvaigznes kafejnīcā, kur bijām sarunājuši tikties, Rīgas centru pārņēmušie svētku dalībnieki bija atstājuši tikai kūkas vien, tāpēc ieēst kaut ko mazāk cukurotu gājām kafejnīcā Ļeņingrad dažus soļus tālāk.
Elīna dzied Luksemburgas latviešu korī Meluzīna, kura dalībnieki bija starp apmēram 2500 ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem šajos svētkos. Vārds «diaspora» viņai nepatīk — pārāk bezpersoniski «bioloģisks un zinātnisks». Ar Egilu Levitu esot Luksemburgā spriedusi, vai labāks nebūtu «ārlatvieši», taču arī neesot īsti labs. Bet ar Mārtiņu Kaprānu pirms pāris gadiem kādā konferencē jokojuši, vai nevajadzētu tos, kuri rotē starp Latviju un citām zemēm, dēvēt par apriteņiem, bet tos, kuri atgriežas, par atgriežņiem.
