2017_07_rotbergs.-media_large.png
Dabas aizsardzības aktīvists
Uģis Rotbergs Larsena ledāja šķelšanos nesaista ar klimatiskām pārmaiņām, bet aicina visus pārdomāt «zaļuma» kritērijus
Vasarā ziņu lasīšana vedas laiskāk, bet to, ka Antarktīdas pussalas kontūra nu ir pārveidota, pamanīja vairums. Jūlijā no Larsena šelfa ledāja atdalījās aisbergs 6000 kvadrātkilometru platībā. To, ka tā notiks, zinātnieki bija paredzējuši jau pirms desmit gadiem. Vai tam ir sakars ar klimata pārmaiņām? Dabas aizsardzības aktīvists, bijušais Pasaules Dabas fonda vadītājs Uģis Rotbergs ziņu uztvēra vienā mierā. Šīs nedēļas sākumā, kad Latviju pārmāca drēgnums, viņš apsēdās pie siltas kafijas tases Rīgas centra šokolādes kafejnīcā. Pirmais, ko sacīja par notikušo ar Larsena ledāju: uzmanība vairāk jāvērš uz cilvēku singulāro domāšanu - aplūkojot kādu vienu notikumu, vienkāršāk formēt viedokli, bet aiz tā nesaskatīta var palikt lielā bilde. «Dabā ir maldīgi interpretēt atsevišķu gadījumu kā sistēmas trūkumu. Teiksim, ja deg atkritumi Slokā, visi saprot - baigā nelaime! Taču aizmirst, ka esam ļoti sliktā vietā Eiropā atkritumu noglabāšanas jomā, vairāk nekā 80% noglabājam. Tautu baro ar stāstiem, ka vajag šķirot - jā, vajag, bet tam ir jēga tikai tad, ja atkritumi atgriežas ekonomikā kā izejvielas.» Par ledāju Rotbergs domā, ka saistīt tā šķelšanos ar klimata pārmaiņām būtu pārsteidzīgi. Pēc notikušā iedziļinājies britu Antarktīdas pētnieku MIDAS sacītajā. «Tas bija peldošs ledājs, ūdens līmenī nekas nemainīsies. Runājot par okeāniem, globālās sasilšanas problēma ūdens līmenim ir - masa palielinās. Tas ir neapstrīdami - par mazajām [Okeānijas] saliņām, kas taisās grimt. Taču par konkrēto ledāju zinātnieki prognozē: daļa ataugs vietā, daļa turpinās dreifēt. Par milzu pārmaiņām nevajag satraukties.» Rotbergs bieži saskaras, ka cilvēki neatšķir laika apstākļus no klimata sistēmām. «Viņiem liekas, ka tas ir viens un tas pats.»
