Ukraina svētdien pabeidza lielāko karagūstekņu apmaiņu ar Krieviju — Ukrainā atgriezās 880 karavīru un 120 civiliedzīvotāju. Attēlā: ukrainiete Olena sagaida savu vīru Vitāliju Čerņihivas apgabalā. Foto — Scanpix
Karš Ukrainā. 170. nedēļas galvenie notikumi
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka Krievija plāno jaunu ofensīvu pēc naktī uz pirmdienu veiktā Krievijas raķešu un dronu trieciena Ukrainas pilsētām. Tas bijis lielākais kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Pirmdienas naktī Krievija pret Ukrainu raidīja deviņas spārnotās raķetes H-101, kā arī 355 dronus. Zelenskis sacīja, ka nav nekādu pazīmju, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nopietni apsvērtu diplomātisku risinājumu. Arī ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā telefonsarunā ar Eiropas līderiem atzinis, ka Putins nav gatavs izbeigt karu, jo uzskata, ka tajā uzvar, ziņoja The Wall Street Journal.
Krievija kopš pagājušās piektdienas veica intensīvus nakts uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 24. maijā Krievija uzbruka ar 14 Iskander raķetēm un 250 droniem. Visvairāk cieta Kijiva, kur gāja bojā četri cilvēki, ievainoti 29, to skaitā bērni. Arī nākamajā naktī Krievija uzbruka, kopumā bojā gājuši vismaz 12 cilvēki, desmitiem ievainoto. Glābēji strādājuši vairāk nekā 30 pilsētās un ciemos. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskavas uzbrukumi esot atbilde Kijivas uzbrukumiem Krievijas infrastruktūrai.
