Ina Bērziņa-Veita. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente un SIA Salaspils Siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita dod vienkāršus un efektīvus padomus, kā iedzīvotājiem šosezon samazināt lielos rēķinus
Divi galvenie jautājumi par siltumu, kuri interesē patērētājus drēgnajā rudenī un Krievijas izraisītās enerģētiskās krīzes apstākļos: kā pārlaist šo ziemu nenosalstot un nebankrotējot un kādi risinājumi būtu labi ilgtermiņā — domājot gan par apkures izmaksām, gan veidu, kas bremzētu klimata pārmaiņas jeb sliktāku dzīves kvalitāti mums visiem.
Lai arī saruna ar eksperti Inu Bērziņu-Veitu tika iecerēta par konkrētiem soļiem, kas katram var palīdzēt mierīgāk pārlaist ziemu, viņa pieskaras arī atjaunīgo resursu jautājumam. Pēc darbdienas Salaspilī draudzīgi mājot ar roku Meet platformā, viņa pastāsta, ka šobrīd jau 60% centralizētās siltumapgādes Latvijā pārgājuši uz atjaunīgajiem resursiem. «Tas notiks aizvien vairāk un vairāk,» uzskata Bērziņa-Veita. «Piemēram, Salaspilī šogad tikai 8% ir dabasgāze, gribam vēl samazināt.» Gāze siltumapgādātājiem ir svarīga pīķa brīžos, kad paliek ļoti auksts. Tad vajag piekurināt. «Protams, ir tādas vietas Latvijā, kur kurina tikai ar šķeldu, bet tad atkal nav efektivitātes — mazākā slodzē iekārtas strādā ar zemāku lietderību,» skaidro eksperte.
