Kārlis Ulmanis pēc atgriešanās Latvijā. 1913.—1914. gads. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Lielinieki aicina veidot bruņotu Sarkano gvardi, bet Kārlis Ulmanis dalās ar ASV iekrāto lauksaimniecības pieredzi
Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības kursos 17. janvārī ar lekciju uzstājās agronoms Kārlis Ulmanis, stāstot par lauksaimniecības nozīmi valstī un atjaunošanu pēc kara. Ulmanis dalījās ar zināšanām, kuras bija apguvis dažādās augstskolās un praktiskajā darbā emigrācijas laikā ASV. Prom no Latvijas viņš bija spiests doties pēc iesaistīšanās sabiedriskajās aktivitātēs 1905. gada revolūcijas laikā un atgriezās tikai 1913. gadā pēc amnestijas izsludināšanas.
Šajās dienās publicēts Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku 2. kongresā Valmierā spriestais par nepieciešamību lielinieku kontrolētajā teritorijā dibināt bruņotu darba tautas organizāciju Sarkanā gvarde. Debatēs tika uzsvērts, cik nozīmīgs līdzšinējos notikumos bijis fakts, ka liela tautas daļa ir apbruņota, jo tas neesot ļāvis kontrrevolucionārajiem spēkiem novērst lielinieku nākšanu pie varas. Laikā, kad norisinās armijas demobilizācija, esot svarīgi aizstāt armiju ar visas tautas apbruņošanu, bet, kamēr tas neesot iespējams, jāpulcina revolūcijai uzticīgie biedri un no viņiem jāveido Sarkanā gvarde, kā tas jau izdarīts lielajās Krievijas pilsētās. Kongresa pieņemtajā rezolūcijā bija norādīts, ka Sarkanās gvardes vienībām jādarbojas saskaņā ar vietējām padomēm un Latvijas Sociāldemokrātijas (lielinieku) pārstāvjiem. Divas nedēļas vēlāk publicētā uzaicinājumā sūtīt pārstāvjus uz Sarkanās gvardes padomes sēdi Cēsīs lasāmi vārdi, kas precīzi raksturo lielinieku aktīvistu uzskatus: «Ik viens, kas iet citu ceļu, tas nav ar mums, kas nav ar mums, tas ir pret mums.»
