Ināra Kehre.
Rīgas cirka jaunā vadītāja Ināra Kehre uzskata, ka laikmetīgs cirks palīdz cilvēkam attīstīties un mainīt uzskatus un tas iespējams bez dzīvnieku dalības
Bufetes Istaba viesmīlis piedāvā pusdienās nogaršot tītaru vai zivi, vai veģetāros salātus un tapas. Ināra izlemj par labu tapām, lai arī nav veģetāriete. Saku viņai, ka ceturtdienas, 30. marta, piketā pie Saeimas pret savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā jaunās cirka vadītājas veģetārisms būtu labi «ierakstījies». Taču nedēļas sākumā, kad tiekamies uz sarunu, Kehre nav vēl izlēmusi, vai ies uz piketu, jo neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums - atļaut vai aizliegt dzīvniekus cirkā -, «Rīgas cirkam ir nākotne». «Laikmetīgam cirkam, kas iedvesmo, bagātina, provocē, attīsta. Ar cilvēkiem, bez dzīvniekiem,» saka Ināra. Viņa uzskata, ka ir labi šo jautājumu aktualizēt un diskutēt par vērtībām sabiedrībā. «Vai mēs izvēlamies pievērt acis uz skarbiem apstākļiem, kuros dzīvnieki mīt, vai tomēr nebūsim tie, kuri dos burkānu nobadinātam dzīvniekam, lai viņš darītu to, ko vēlamies,» saka Ināra Kehre. Viņa gribētu, lai Rīgas cirkā arī mākslinieki trenējas cilvēcīgos apstākļos un ar prieku, caur spēlēm. «Mums nav jāveido cietsirdīgāka pasaule. Mums jāveido gudrāka pasaule,» pārliecinoši saka jaunā cirka vadītāja. Vēl nesenā pagātnē taču skatītāji cirkā maksājuši un smējušies par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. «Tas ir apkaunojoši cilvēcei, un ceru, ka nekad tajā neatgriezīsimies. Tagad izturamies pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ar cieņu, un viņi dara vajadzīgus, apmaksātus darbus. Mums ir jāveido iejūtīga sabiedrība, tāpēc uzskatu, ka dzīvniekiem nav vietas cirkā.» Nu jau vairākus gadus Rīgas cirkā, Merķeļa ielā, dzīvnieki pastāvīgi nedzīvo un ierodas tikai viesizrādēs ar ceļojošo trupu.
