Agnese Megne. Foto — Reinis Hofmanis.
Kapelāne Agnese Megne dēla slimības dēļ sastapusies ar savām dziļākajām bailēm — bailēm no nāves. Šo pieredzi viņa transformējusi spējā palīdzēt citiem pārvarēt zaudējuma sāpes. Viņa bez atlīdzības dodas pie cilvēkiem slimnīcā, lai uzklausītu, parunātu, bet dažkārt vienkārši būtu blakus
Sanitārs pa slimnīcas gaiteni aizrībina gultu, ik pa laikam steidzīgi aizdun kādas medmāsas soļi, bet citādi — klusums. Aiz kādas palātas durvīm atskan vaids, mazliet tālāk nopūta. Tā ir nodaļa, kur savas dienas aizvada smagi slimi cilvēki. Cilvēki, kuru ikdiena reiz bija steiga, smiekli, rāšanās, stress... Viss, kas piederas katrai parastai dienai. Tagad par viņu ikdienu kļuvušas sāpes un bieži vien dziļa vientulība.
Reizi nedēļā pie palātu durvīm klauvē kapelāne Agnese Megne. Lai atgādinātu, ka dzīve joprojām notiek. Lai tam, kas grib tikt uzklausīts, liktu atcerēties, ka vēl ir kāds, kas grib klausīties.
