Jānis Bērziņš. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
«Tanku kolonna Pleskavas šosejā — tāda operācija, visticamāk, nebūs,» Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš saka par Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību Zapad 2021 iespējamajiem scenārijiem
Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības Zapad 2021, kuras oficiāli sāksies 10. septembrī, būs «divas vienā», skaidroja Jānis Bērziņš, kad 3. septembrī runājām tiešsaistē. Otrajā fāzē tās notiks Krievijas rietumdaļā, pie Ņižņijnovgorodas, kas ir gana tālu no Baltijas valstīm un Polijas — viņaprāt, lai demonstrētu, ka to mērķis ir aizsardzība. Taču interesantākais scenārijs paredzēts tai mācību daļai, kura risināsies Baltkrievijā.
«Baltkrievijā mācību mērķis ir tikt galā ar to, ko Krievijas militārajā literatūrā sauc par hibrīdkaru,» Bērziņš saka. Rietumvalstīs, it īpaši pēc Krimas okupācijas 2014. gadā, ar terminu «hibrīdkarš» saprot parastās un netradicionālās karadarbības apvienojumu, kad līdzās militāriem lieto arī tādus karadarbības veidus kā informatīva ietekmēšana, kiberuzbrukumi, iejaukšanās valstu politiskajā procesā un citi. Taču Krievijas stratēģiem termins «hibrīdkarš» nozīmē «rietumizāciju», ko Rietumi esot attīstījuši kā «masu apziņas iznīcināšanas ieroci», Bērziņš skaidro. «Vienkāršoti sakot, viņi definē hibrīdkaru kā «krāsainās revolūcijas» un min arī tā piemērus — Ukraina, Lībija, Ēģipte.»
